| |
[14. Jun 2019|20:12] |
Jau kādu laiku fanoju par dažiem labiem mūzikas gabaliem. Baigi patīk jaunais Rammstein - Deutschland video. Dziesma arī, protams, bet video ir vienkārši ģeniāls. Ja kāds vēl nav redzējis, tad to nedrīkst palaist garām:
https://www.youtube.com/watch?v=NeQM1c-XCDc
Jāskatās daudz reižu. Un katrā reizē var kaut ko jaunu ieraudzīt. Kaut kas līdzīgs Meistaram un Margaritai vai kādam tamlīdzīgam daudzslāņainam un ar zemtekstiem pilnam garadarbam. Nezinu, kas šo ir radījis, bet visu cieņu, tiešām brīnišķīgi. Smieklīgi arī, ka katrs mūsdienu Rietumu kultūrā audzināts mīkstmiesis var atrast kādu niansi šajā videoklipā, par ko apvainoties. Lai nu veicas! Principā, kad video ir krietni izskatīts var apskatīt arī to cilvēku video jūtūbē, kas skaidro katru klipa epizodi un meklē un atrod zemtekstus. Brīnišķīgi! Bet jau pats klipa pamats par Vāciju, kas ir nēģersieviete tādai grupai kā Rammstein vien ir ko vērts.
Pāris mēnešos praktiski 60M skatījumu jūtūbē. Izskatās, ka sitīs visus grupas rekordus.
Nākošais mūzikas gabals, par ko fanoju ir mazliet dīvains. Tas ir šis:
https://www.youtube.com/watch?v=GOBq25Wbq-Y
Lieliski kvalitatīva POPmūzika radioformātā. Patiess prieks, ka Latvijā var radīt tik labu produktu. Uz visa nodrāztā radiostaciju reperturāra fona ir patīkami redzēt kādu svaigu izpildītāju ar potenciālu. Protams, apakšā ir tie visi ļaudis, kas rada šo dziesmu, ar pliku dziedāšanu vien ir par maz. Bet tomēr, man prieks par šo augstās kvalitātes izstrādājumu. Žēl tikai, ka šāda veida gabalus neviens nesūta uz Eirovīziju. Jo šim dīvainajam pasākumam tomēr ir liela auditorija un, ja tajā var parādīt labu sniegumu, tas tomēr ir labāk, nekā izgāzties. Tīri valsts prestižam. Un nevajag teikt, ka tas neietekmē valsts prestižu. Diemžēl, ietekmē.
Jūtūbē šobrīd 0.6M skatījumu. Ceru, ka ar laiku izbāzīs visus nodrāztos Brainstorma gabalus. Domāju, ka potenciāls ir. Kas, diez, ir skatītākais pašmāju mūzikas gabals jūtūbē?
Turpinājumā izpildes kvalitāte. Spēks tehniskajā izpildījumā:
https://www.youtube.com/watch?v=-SUvnM3nqfU
Ātrums! Brīnišķīgs ātrums. Viss kas vajadzīgs kvalitatīvam aizgājušo laiku pankroka izpildījumam. Liek aizdomāties par to, ko cilvēks spēj sasniegt ar cītīgu darbu.
Jūtūbes skatījumu skaitam nav nozīmes. |
|
|
| |
[14. Jun 2019|20:48] |
Visādi citādi es atkal sāku resnēt. Kad normāli trenējies tad ej kalnā augšā uz virsotnēm. It visā - gan treniņā, gan ēšanā, gan dzīvē kopumā. Tiklīdz sāc atslābināties, tiklīdz netrenējies, tā sāc rīt sūdus un arī visā pārējā sāc slīdēt atpakaļ. Baisi. Tikai pāris nedēļu atslābuma un jau jūtos tizls. Kas, diez, būtu, ja šādi paturpinātu kādu pusgadu? Droši vien pierastu būt tizls. Baisi, baisi.
Starp citu. Lieta, kas kretinē - uz ielām un ceļiem ir parādījušies daudz ļaužu, kas braucot ar personālo transporta līdzekli nerāda pagrieziena rādītājus. Vienkārši nerāda. A nafig rādīt? Kas tev daļas, kur es braucu vai nogriežos?
Kāpēc cilvēki vienkārši nevarētu nebūt pipļuki? Tas laikam ir baigi grūti. Dzīve vispār ir ciešanu un grūtību pilna. Sevišķi cilvēkiem, kas dzīvo krietnā pārticībā, kā, piemēram, ļaudis mūsu valstī. Pārāk labi dzīvojam. Pārāk labi. Mūsu vietā darbu darīt brauc ne tikai visādi mellie, bet jau arī austrumslāvi. Pērkam visādus nevajadzīgus sūdus, dzīvojam uz kredīta, prasības pret citiem aug, pret sevi samazinās. Un tad atnāk zemāka un primitīvāka kultūra un apēd šitādus mīkstos bez sāls. Bēdīgi. |
|
|
| |
[14. Jun 2019|21:01] |
|
Sanāca pirms kāda laiciņa pabūt Ukrainā. Nu, ko es jums varu pateikt. Tur bija mazliet citādi, nekā biju iedomājies. Bet vairāk pozitīvā izpratnē. Iespaidu ir daudz, bet spilgtākais iespaids no šīs valsts man ir tāds, ka neviens tur nerunā ar tevi krieviski. Tu ar viņu runā krieviski, bet viņš tev atbild ukrainiski. Ļoti principiāli. Pirms aizbraukšanas man šķita, ka krievu valodas zināšanas ir baigais pluss šajā valstī, bet tas tā īsti viennozīmīgi tomēr nav. Es visas savas uzturēšanās laikā krievu valodu tur dzirdēju gandrīz tik daudz, ka nemaz. Jāatzīmē, ka biju dažādos reģionos, dažādas vietās. Atgriežoties Latvijā es pirmās stundas laikā atklausījos tik daudz mātes valodu, ka tas lika aizdomāties. Pārāk iecietīgi esam, vai pareizāk sakot - jūs esiet pret tiem ļaudīm, kas te jūtas kā mājās, bet nav mājās. Kas attiecas uz mani, es Latvijā runāju latviski. Neskatoties uz to, ka manas krievu valodas zināšanas ir ļoti labas. Kaut kādā ziņā pat labākas kā vienai daļai vietējo russkojazično. Ja agrāk tas man nebija tik principāli, tad pirms dažiem gadiem, šķiet, ap to laiku, kad Krimā un Ukrainas Austrumos norisinājās visi attiecīgie notikumi vai varbūt ap valodas referenduma laiku es pieņēmu lēmumu ieturēt šo pincipiālo nostāju. Es kaut kā mazliet padomāju un sapratu, ka tā vienkārši būs labāk. Tā būs labāk visiem. Tā arī plānoju turpināt. |
|
|