| |
[26. Okt 2018|14:04] |
šodien palasīju par aktuālo leišu sāgu ar bagāto basketbolistu, viņa skaisto sievu, kāzām un šķiršanos:
http://jauns.lv/raksts/sievietem/302467-basketbolista-kuzminska-bijusi-milota-par-neuzticibu-un-izliksanu-no-majam-mindauga-milestiba-beidzas-jau-pirms-kazam
Ļoti interesanti, man patika. Vārdu sakot, stāsts ir tāds, ka bagātais basketbolists apprecēja smuko karsējmeiteni, pagāja laiciņš un viņi šķīrās. Patiesie iemesli gan jau nonāks arī dzeltenajā presē, bet pieturēsimies pie rakstā paustās versijas, ka bagātais basketbolists sāka krāpt savu sievu. Vārdu sakot, vainīgs ir vīrs, sieva ir cietēja.
Vīrs ir parādījis reti labas prāta spējas un licis sievai parakstīt laulības līgumu, ka šī nesaņems ne kapeikas pēc šķiršanās (malacītis!). Vīra ienākumi ir ap 3 milj. USD gadā pēdējo divos gados. Pieņemsim, ka viņa patreizējais naudas un mantas uzkrājums ir 5 miljoni (viņam bija ienākumi arī iepriekšējos gadus). Atļaušos minēt, ka sieva šajā laikā materiālajā ziņā ģimenes budžetā nav devusi nekādu pienesumu (vai tik niecīgu, ka to neapskatīsim). Tagad seko mans retoriskais jautājums - cik USD no morāles viedokļa būtu jāsaņem šķirtajai un piekrāptajai sievai? (ar juridisko pusi te laikam ir skaidrs) |
|
|
| |
[26. Okt 2018|14:21] |
Man patīk tas sauklis, ka ir "jāsāk ar sevi". Sākt ar sevi var dažādos veidos. Var iztīrīt zobus, var iztīrīt istabu, izlasīt kādu "labu grāmatu". Sabiedriskā līmenī var iestāties politiskajā partijā un sākt bīdīt lietas "no iekšas". Var mēģināt kaut kā iesaistīties pašvaldības darbā. Un tā mēs plūdeni nonākam līdz veidam, kā "sākt ar sevi" var, manuprāt, visuzskatāmākajā veidā - iesaistīties savas daudzstāvu mājas, kurā tu esi dzīvokļa īpašnieks, līdzekļu pārvaldībā. Līdzekļu pārvaldība sākas ar mazumiņu - atnākt uz regulārajām (1-2x gadā) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm, kurās tiek lemti saimnieciskie jautājumi. Tie ir jautājumi, kas tieši skar katra dzīvokļa īpašnieka labklājību un viņa īpašuma vērtību. Tie ir jautājumi par kāpņutelpas vai jumta remontu, sētnieka darbu, autostāvvietu, pagalma un ceļu labiekārtošanu u.t.t. Šie jautājumi ir būtiski visiem dzīvokļu īpašniekiem, pat tiem, kas nedzīvo savā dzīvoklī, bet to tikai izīrē. Un tos ietekmēt var relatīvi vienkārši un efektīvi.
Varu pateikt savu pieredzi par šo "sākšanas ar sevi" aspektu. Esmu secinājis, ka vairums manu kaimiņu ir stulbeņi, viņus nekas īpaši neinteresē, izņemot sūdzēšanās pa kaktiem, argumentēt savu viedokli tie nespēj, tie ir arī lētticīgi. Es te vēl cenšos izteikties korekti. Ir arī daži tādi, kurus vis kaut kas interesē un, kuri ir apveltīti ar iniciatīvu, tie daži mūsu mājā ir tie, kas ir vēl stulbāki par pārējiem. Stulbeņi ar iniciatīvu. Tas, maunprāt, ir tāds uzskatāms miniatūrs sabiedrības modelis. Nonākt līdz kādiem labiem risinājumiem šajā ne pārāk apdāvināto un neieinteresēto ļaužu barā būtu apmēram kā noganīt kaķu ganāmpulku. Vislabāk to darīt ir sastāstot kādas vidējam prātiņam viegli saprotamas muļķības un pārliecinot šo ganāmpulku. Varbūt var vēl padalīt bezmaksas banānus vai izdomāt kādas patīkamas frāzes par sākšanu ar sevi vai ko tamlīdzīgu.
Nekādu gala secinājumu no visa šī nav, tikai tāda aptuvena atskārsme par sabiedrību kopumā, kas liek secināt, ka vēlēšanu rezultāti nemaz tik slikti nav. Varam vismaz priecāties, ka bezmaksas banāni, kā būtisks priekšvēlēšanu aģitācijas aspekts ir uz brīdi pazudis no dienas kārtības. |
|
|