| |
[27. Dec 2017|11:20] |
Bija kaut kāds teiciens apmēram par to, ka var aizvest meiteni prom no ciema, bet ciemu no meitenes gan nē. Ar mani ir līdzīgi, bet mazliet citā virzienā. Mans ienākumu līmenis palēnām ir nonācis tur, kur tam arī vajadzētu būt. Apskatījos CSP datus par Darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem un jutos iepriecināts. Protams, nedaudz skumdina ēnu ekonomika, kas neparādās šajos datos, bet tas manu prieku daudz nemazina. Neskatoties uz šo visu, vecos ieradumus no manis laikam izdzīt nevarēs. Konkrēti kapeikas pišanu. Esmu izcils sīkstulis. Šogad esmu mācījies būt dāsnāks un tērīgāks, kas arī atspoguļojas vidējo mēneša tēriņu pieaugumā, bet no ieradumiem tikt vaļā nav viegli. Bet tas mani neskumdina. Šī brīža sezonālais skopuma hīts ir tāds, ka pa svētku laiku, kad saldumi darbā ir pieejami gandrīz vienmēr, tie ir tā labi jāsaēdas, tad var ietaupīt uz pusdienām. Var vienkārši neiet ēst. Vai arī var doties līdzi kolēģiem uz ēstuvi un kolēģim, kurš grib ēst tikai otro, tu vari palūgt, lai paņem pilno pusdienu komplektu ar zupu. Cenas starpība ir smieklīgi maza un tu par mazu bet godīgu atlīdzību vari tikt pie zupas krietni zem eiro. Lieliska uzvara!
Kopumā es domāju, tas labi kopsavelk arī šo manu gadu. |
|
|