| |
[26. Feb 2017|20:27] |
Visu nedēļu gaidīju, lai uzsnieg sniegs un tas beidzot arī uzsniga. To man vajadzēja tikai tāpēc, lai varētu pēdējo reizi šoziem tā krietni izslēpoties. Tas man arī izdevās. Sasniga pat vairāk, nekā biju gaidījis un vairāk, nekā bija nepieciešams. Man kā nepieredzējušam slēpotājam nebija tā uzreiz iešāvies prātā, ka, ja sniegs ir tā mazliet vairāk un, ja trase netiek kopta (noblietēta un izlīdzināta), tad no slēpošanas kaifa ir mazāk, bet vairāk ir melnā darba. To es arī šodien darīju ar slapju muguru. Būtu zinājis, ka būs tā, būtu devies uz kādu Uzvaras parku vai kur tamlīdzīgi. Nu, nekas, toties pastrādāju kā baltais nēģeris. Tagad pavasaris drīkst droši iestāties. Ar nākošo nedēļu.
Starp citu, par spīti pēdējam ziemas iznācienam, šogad sniega ir bijis maz, šajā sakarībā es aizdomājos par tām ziemām, kad sniega ir daudz un visādi atbildīgie dienesti vēl krietni pirms ziemas beigām sāk vaidēt, ka naudas ceļu tīrīšanai un kaisīšanai ir iedalīts par maz. Tagad laikam vajadzētu gaidīt, ka sāksies vaidēšana par to, ka piķis baigi daudz ir palicis pāri, jo šajā ziemā tīrītājiem un kaisītājiem bija visai garlaicīga ziema. |
|
|