| |
[29. Jun 2014|23:36] |
Lai gūtu augsta līmeņa panākumus kādā jomā nav obligāti jābūt pašam labākajam, pietiek tikai ar to, ka regulāri un ilgstoši darbojies attiecīgajā jomā. Ar laiku liela daļa cilvēku vienkārši izstājas. Iemesli var būt visdažādākie. Bet, ja tu neizstājies, tad vari kļūt par labāko. Tas attiecas arī uz lielo sportu. Ja mazu, netalantīgu bērnu aizved uz kādu sporta nodarbību un sīkais knēvelis ilgus gadus puslīdz kvalitatīvi trenējas, pat nebūdams īpaši apdāvināts viņš sasniegs augstu līmeni, varbūt nekļūs par vislabāko, varbūt nekļūs par čempionu, bet tāpat sasniegs augstu līmeni.
Šeit labs piemērs būtu arī ultramaratonisti. Ultramaratonus skrien ļoti mazs skaits cilvēku, jo vairums vienkārši neuzdrošinās vai neuzskata par vajadzīgu to darīt, arī te var kļūt par vienu no labākajiem vienkārši darot un neizstājoties. Arī distacnē, vienkārši skrien un neizstājies, jo liela daļa vienkārši izstāsies, vai nemaz uz starta neizies. Te gan jāapzinās, ka labākie Latvijas ultramaratonisti noteikti būtu Latvijas labākie maratonisti un pusmaratonisti, ja viņi sagribētu uzskriet ultra garās distances. Bet viņi to nedara.
Atgriežoties atpakaļ pie ikdienas, pēdējā laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka mazāk svarīgi ir tas, ko tu dari un kā tu dari, bet svarīgāk ir, ka tu vispār dari. Esmu sapratis, ka, lai uzturētu sevi normālā fiziskā formā ar tendenci uz progresu man vienkārši ir jātrenējas katru dienu. Vienalga, vai tā būtu skriešana, vai svaru zāle, vai stieņi, galvenais ir darīt katru dienu. Nu, labi, būsim reālisti, vienu dienu nedēļā ir jāņem brīvu, bet vairāk gan jau būtu nolaidība. Agrāk domāju, kā labāk trenēties - dalītais treniņš, vai arī var trenēt vienu un to pašu biežāk. Skriešana pret spēka treniņu, svaru treniņš kājām pret skriešanu. Nepietiekama trenēšanās pret pārtrenēšanos. Esmu sapratis, ka tas nav tik būtiski, vienkārši vajag darīt, katru dienu, katru nedēļu, mēnesi, gadu un vēl vairāk, tad arī ies labumā. Bet, kad uznāk iedvesma, tad var domāt par metodiku, intensitāti, specializāciju un citām mazāk svarīgām lietām. Bet regularitāte ir tas, kas mani atkal un atkal novedīs pie manas dzīves labākās fiziskās formas.
Vēl vajadzētu nopietni apsvērt šos principus piemērot arī citām dzīves jomām, ne tikai sportam. |
|
|