| |
[24. Apr 2014|21:17] |
|
Jou, jou, jou, manā kontā jau otrais noskrietais orientēšanās pasākums! Atkal visus punktus atradu un atakal nepaliku pēdējais. Labi. Bet skatoties uz manu orientēšanās stiliņu, laikam uz kaut ko vairāk cerēt šobrīd ir nereāli - tikai atrast visus punktus un iekļauties laikā, līdz kuram sāk novākt kontrolpunktus un organizatori iet mājās. Mans stiliņš ir tāds, ka es skrienu, skraidu, meklēju, aizskrienu, atskrienu, aizskrienu apskatīties, kas ir aiz līkuma (tā, tīri drošībai), tad atskrienu atpakaļ, labāk lieku reizi paskriet un palūrēt, nekā kaut kur globāli kļūdīties. Tā nu es skrienu. Vairums ļaužu nemaz neskrien un tāpat ir daudz ātrāki par mani, jo viņi prot orientēties, viņi redz to, ko es neredzu un sajēdz to, ko es nesajēdzu, viņi vienkārši pārvietojas pa mežu izvēloties īsāko un ātrāko ceļu, kamēr es skrienu kā tāds āpsis. Es vispār brīnos, ka es ar savu piekopto stiliņu vispār spēju atrast kaut kādu sīku, oranži baltu plastmasas gabalu, kas ir kaut kur ellē ratā mežā. Turpmāk es varētu skriet mazākas distances, bet pārvietoties pēc jēgas un būtības, mēģināt izprast to pasākumu, nevis skriet, kā to patīk darīt man. Šoreiz atkal vairākas reizes aizskrēju tālāk, nekā bija vajadzīgs un pēc tam nācās desot atpakaļ. Bet ok, galvenais, ka visu atradu, par to baigais prieks. Distances otrajā pusē arī radās tāda interesanta atskārsme, ka es tikai ļoti aptuveni saprotu, kur atrodos, brienu pa kaut kādu purvu, bet man nav nekādu šaubu, ka es neapmaldīšos un atradīšu nākamo kontrolpunktu, par spīti tam, ka pat neeju tieši tajā virzienā, kurā man vajadzētu iet (ja es būtu tāds vidēji normālais orientierists). Bet vispār, prieks par veikumu. |
|
|