| |
[12. Dec 2012|21:33] |
Braucu mājās un ceļa malā pamanīju kaut ko, kas izskatījās pēc guloša cilvēka. Tā kā nebraucu ātri, tad apstājos, pabraucu atpakaļ un mašīnas gaismās redzēju, ka tiešām cilvēks. Acīmredzami piedzēries. Pastāvēju kādu brīdi un šis arī saprata, ka jāceļas augšā. Piestutējās kājās. Es braucu tālāk. Taču šis nogāzās atkal. Pabraucu atpakaļ vēlreiz, pagaidīju. Padomāju un kāpu ārā šo stutēt augšā. Teicu, ka jāiet mājās, prasīju, kur dzīvo. Šis man krieviski kaut ko teica, bet tas mani nepārliecināja. Pāris reizes uzstutēju, mēģināju šo turēt un vest norādītajā virzienā, bet viņam kaut kā negribējās iet. Labāk gribējās pagulēt. Pastāstīju šim par apsaldēšanās risku, vēršot uzmanību uz viņa plikajām rokām. Laikam viņu nepārliecināju. Viņš gribēja, lai viņu aizvedu mašīnā. Nezinu tik, uz kurieni. Nu, mašīna man tīra, negribu vadāt pa zemi izvārtītus dzērājus. Brīdi padomāju, iekāpu mašīnā un devos mājās. Pa ceļam nodziedāju dziesmas "Pa zilo Donavu peld līķis" (no teātra izrādes par Šveiku) pirmo pantu (3x). Domāju, ka varētu piezvanīt kādām iestādēm. Bet kādām? Policijai. Tuvākā policija ir visnotaļ tālu. Pateikšu iemeslu, negribēs braukt. Es jau divreiz savā dzīvē esmu saucis policiju. Esmu mācījies to, ka gandrīz visos gadījumos labāk ir to vienkārši nedarīt. Nav jēgas. Lielāka jēga ir pašam darīt lietas ar saviem spēkiem, citādi tu tikai tērē savu un kārtīgu valsts darbinieku laiku (un degvielu).
Tad nu tikko esmu ieradies mājās un dalos pārdomās par savu ļaunumu. Varbūt kāds vēl šodien papildinās statistiku. Pēdējā laikā ir gadījumi, kad "auto notriec pa ceļu rāpojošu pensionāru" vai "auto notriec uz ceļa guļošu vīrieti". Protams arī nosalšana un apsaldēšanās mīnus piecu grādu salā ir aktuāla.
Bet kopumā ir jāatzīst, ka esmu labs puika un esmu rīkojies atbilstoši situācijai. Sabiedrība var ar mani lepoties.
Pateicos. |
|
|
| |
[12. Dec 2012|21:56] |
Turpinot pozitīvo ziņu apskatu varu pastāstīt, ka šoreiz pirmo reizi dzīvē biju uz masāžu. Nevis tādu, kur jaunuve ar plikiem pupiem kaut ko apgrābsta vai arī kur tev vienkārši izspaida mīkstos audus, bet gan uz īstu masāžu, kurā saliek pa vietām kaulus. Manā gadījumā muguru, plecu, gurnu u.c. Sava aroda speciālists paklausās ar ausīm, tad izspaida un paklausās ar rokām un tad saliek visu pa vietām. Es pat nezinu, vai masāža ir īstais apzīmējums tādai procedūrai.
Pirmais iespaids ir tāds, ka tagad es jūtos krietni labāk, nekā, piemēram, vakar. Plecs nekrakšķ, amplitūda nedaudz cita, mugura arī beidzot jūtas ļoti labi. Esmu arī uzzinājis vis kaut ko jaunu. Piemēram, ka kājas man ir "super", viss ok (proporcionālas un veselas). Prieks bija to dzirdēt. Otrs tas, ka jāstaipa mugura (tieši vidusdaļa), jo tas ir būtiski gan muguras veselībai, gan kopējam ķermeņa atjaunošanās procesam. Caur muguras vidusdaļu gar mugurkaulu ejot svarīgi asinsvadi, kam ir liela nozīme apasiņošanai un līdz ar to atjaunošanās procesam. Ja mugura ir labi izstaipīta, tad asins plūsma ir labāka un cilvēks varot atjaunoties daudz ātrāk. Atjaunošanās notiek pa nakti. Cilvēks ar veselīgu muguru guļot 4 stundas varot atjaunoties labāk, nekā viens otrs 10 stundās. Vēl ir moments, ka kāju problēmas var būt saistītas ar muguru. Kā, piemēram, manā gadījumā. Pēdējā laikā skrienot lielākus gabalus sāka vilkt vienu augštilbu. Patestēšu vēl pa brīvdienām, kā skrienas ar jauno muguras pozicionējumu. Vēl es uzzināju, ka šķībais plecs bija traucējis pirmajai (augšējai) ribai veikt pilnu kustību elpošanas procesā. Tagad man būs arī lielāka plaušu kustības amplitūda. Pārbaudīsim!
Paskatīšos, kā man ies ar sportiem un ziņošu par rezultātiem. Bet jau tagad varu ieteikt izmantot šādu lietu. Jūtu, ka aiziešu vēl kādu reizi salikt visu pa vietām. Nepatīkami nav, izņemot nedaudz to momentu, kad tev bāž roku dziļi zem ribas un mēģina tur kaut ko kārtot, bet kopumā daudz feināk, nekā, piemēram, pie zobārsta. |
|
|