| |
[5. Dec 2010|19:38] |
Paskrēju šodien kādu stundiņu pa mežu. Varu ziņot, ka, spriežot pēc pēdām sniegā, mežā zvēru ir papilnam. Runājot par zvēriem - kā ziema klāt, tā zvēri sāk mani mīlēt vēl jo vairāk, vakar vakarā pa tumsu braucot atkal viena stirna pār ceļu pārskrēja.
Šodien skrienot vējš sapūta. Nosala krāniņš. Skrēju un domāju, bļin, ekstrēma tomēr tā skriešana, atšķirībā, piemēram, no sniegadēļa braukšanas, ko parasti sauc par ekstrēmo sportu. Tur tu tāds ērti saģērbies šļūkā pa kalnu pēc spējām un vajadzības, a te tāds nosalis attopies lauka vidū, kad līdz vietai kur var sasildīties ir pusstundas skrējiens. Ja iesi ar kājām, tad sanāks vēl ilgāk. |
|
|