| |
[21. Sep 2010|18:20] |
Autonotikumiem ļoti bagātas divas nedēļas. Vienu pārdevām, otru nopirkām, remontējāmies. Dārgi remontējāmies. Lēti remontējāmies. Uzzinājām kā ir, kad dīzelim ielej benzīnu. Vispār jau nekā nav. Ja nepiedarbina, tad pa piecīti visu atsūknē, ielej pareizo degvielu un vālē tālāk. Daži secinājumi:
1.Servisos ļoti "jāskatās uz pirkstiem", lai neapskaita. Labāk vēlams pašam būt automehāniķim ar ilggadīgu praktisko pieredzi un plašu teorētisko zināšanu bāzi.
2.Pārsēžoties no relatīvi labākas mašīnas uz savējo jūties kā atkal nonācis mājās. Savs ir savs. Visu perfekti pārzini, gabarītus, salonu. Nekas nespiež, nekas netraucē, viss perfekti. Brauc un smaidi kā saulīte.
Vispār biju plānojis uzrakstīt ķengu rakstu par to, uz kuru servisu galīgi nevajadzētu doties remontēt savu mašīnu, tomēr pārdomāju. Beigās tomēr džeki savu izdarīja un par cenu arī nenošmaucās. Uzrēķināja, cik bija norunāts. Lai gan sākumā tāmē bija ierakstījuši kārbai 8 litrus eļļas pa 10 Ls/l plus PVN, tomēr konkrētajā modelī iet nedaudz virs 2 litriem un LABA eļļa maksā uz pusi lētāk (uzmetiens gandrīz par 100 Ls tikai vienā pozīcijā!!).
Nu, tad braucu tagad un smaidu kā saulīte. Vienīgi rīt jāaizmočī vēlreiz uz servisu (šoreiz uz savu ierasto). |
|
|