| |
[1. Sep 2010|15:15] |
Eu, nopietni, man vajag ārstu. Kur un kā meklēt? Sāp locītava pie ceļgala (skatīt iepriekšējo ierakstu).
Ģimenes ārstam neuzticos. Der Rīga.
Par ārstu ir jāmaksā? Daudz? Ļoti slikti orientējos veselības aprūpes sistēmā. Hilfe!
Vēlāk:
Izrādās, procedūra ir šāda:
1.Dārgais variants - ejam pa taisno pie ārsta ar Ls 30 un maksājam vēl dārgas naudas par procedūrām.
2.Reālistiskais variants - ejam pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma (+maksājam), tad ar nosūtījumu ejam uztaisīt kādu bildīti (+maksājam), tad ar bildīti ejam pie īstā ārsta (tā, kas komentāra linkā) un maksājam Ls 3.
Pie "ģimenes" ārsta jau pierakstījos. |
|
|
| |
[1. Sep 2010|19:43] |
Jau ļoti sen esmu pamanījis, ka ir zināma cilvēku kategorija, kas apvainojas, ja es tiem uzdodu jautājumu "kāpēc?". Cilvēks to uztver kā apvainojumu vai autoritātes apstrīdējumu. Autoritātes es arī mēdzu apstrīdēt, bet lielākoties es esmu ļoti zinātkārs. Mani tiešām interesē atbilde uz jautājumu "kāpēc?". Zināma cilvēku daļa nesaprot, kā cilvēks tā var gribēt vis kaut ko zināt, sevišķi TĀDĀ situācijā, tāpēc uztver jautājumu kā uzbraucienu. Skumji-dumji.
Ilustratīvs piemērs:
- šeit ir vajadzīgs direktora paraksts
- kāpēc?
- #@$%$!
- kāpēc te ir vajadzīgs direktora paraksts?
- @#%$^^#$&#%&!!!!
Pareizā atbilde:
- direktora paraksts ir vajadzīgs tāpēc, ka to nosaka uzņēmuma iekšējie kārtības noteikumi :)
- :)
Piemērus var piemeklēt daudz. Vispār uzdodot jautājumu "kāpēc?" var ātri atsijāt stulbeņus un visādus nervukamolus no pārējiem. Ja man kāds pajautā "kāpēc?", es parasti atbildu pēc būtības un garos, paplašinātos teikumos. Tas ir forši. Ja vien jautājums ir vismaz kaut kādā kontekstā. |
|
|