| |
[6. Maijs 2010|22:39] |
Iespaidojoties no cita cibiņa ieraksta "kas notiek?!!", man arī tas pats jautājums.
Biju šonedēļ pa nedēļas vidu Lielajā Ūdensgalvā. Ielās. Parasti iznāk izbraukt tikai pa brīvdienām, tad nekā traka neredzu. Šoreiz braucu, tuvojos luksoforam, iedegas sarkanā gaisma, priekšā braucošais jaunais krutais bē-em-vē apstājas. Pēc mirkļa ieliek atpakaļgaitā un ar švunku dod man virsū. Bļe. Refleksi nostrādāja, veikli ieliku atpakaļgaitā un arī padevu atpakaļ. Ļoti iespējams, ka tas mani izglāba no jauna bampera iegūšanas. Par apdrošinātāja naudu. Bet tad es padomāju vēlreiz, ej nu pierādi, ka tu neesi ienesies priekšā braucošajam pakaļā, nevis šis ir devis atpakaļgaitā. Padomāju vēlreiz un sapratu, ka liela laime, ka aiz manis neviena nebija. Atpakaļskata spogulī, protams, neskatījos. Kaut kāda tupa bāba noteikti pie stūres. Neredzēju, bet jutu.
Otra epizode. Krustojums. Sastrēgums. Krustojošajā ielā pie zaļā piebrauc pilns krustojums. Gaismas nomainās, bet situācija krustojumā - nē. Mana rinda stāv, jo ceļš nosprostots. Tas nekas, ka distance starp mašīnām krustojošajā ielā ir pusotrs, divi metri. Padod katrs uz priekšu vai atpakaļ nedaudz un lieta darīta, vismaz viena josla atbrīvosies. Nē, visi stāv. Tas ir normāli? Nē, tupi tas ir. Nevis mašīnu par daudz, bet smadzeņu par maz.
Trešā epizode. Čakenē taisa kreiso pagriezienu pēc-darba-mājup-braucamajā laikā. Nevis viens griežas, bet veseli divi. Rindā pilnīgi stāv. Tas nekas, ka zīme - tikai taisni. Ja tu pārkāp, bet neviens neredz un nevienam netraucē, tad piecietīsim, bet, ja tu pārkāp bīstami un citiem traucējoši, tad tu esi vienkārši tups.
Tā nu mēs un jūs te dzīvojam. "Visi kopā, visi kā viena liela ģimene". |
|
|
| |
[6. Maijs 2010|23:34] |
Vēl viens dienas tupums. Nedaudz rēcīgi par dažu cilvēku stulbumu. Skatīt video:
http://tv.delfi.lv/video/xXLF1Pij/
Video saucas "Kaķis mēģina atdzīvināt savu draudzeni". Nav jābūt īpašam zvēru ekspertam, lai redzētu, ko patiesībā tas runcis tur mēģina izdarīt. Patiesībā ir jābūt visai neaptēstam, lai neredzētu. Mūziciņa jau, protams, dikti aizkustinoša.
Tā jau ir, jo vairāk atraujies no dabas, jo vairāk atraujies no realitātes un patieso lietu gaitas. Stūlbie pilsētnieki. |
|
|