| |
[11. Feb 2010|08:26] |
Eu, nav iestājies kaut kāds pilnmēness? Zvēri aktivizējušies. Vakar vakarā sākumā kaķis cilpo pa ceļa vidu pa priekšu mašīnai, vēlāk stirnas uz ceļa. Nē, viss kārtībā, cietušo nav. Stirnu zelta likums gan darbojas kā vienmēr - pēc pirmās stirnas seko nākamās. Šoreiz gan tikai viena.
Nē, pilmēness nav, apskatījos. Zvēri mani vienkārši ļoti mīl. Nezinu tik, kur lai to mīlestību liek.
Piezīme sev - jānomazgā mašīna, asinis uz bampera izskatās neestētiski. |
|
|
| Filmas apraksts |
[11. Feb 2010|10:14] |
Nesen noskatījos filmu - "The Men Who Stare at Goats".
http://www.imdb.com/title/tt1234548/
Varētu teikt īsi - nav vērts tērēt laiku un, pasarg' dies' vēl arī naudu. Žanrs, kā izrādās - komēdija. Nezinu, kas ir jālieto, lai kaut kas no tā liktos smieklīgi. Īsti nebiju pārliecināts par žanru, tāpēc sākumā mēģināju tajā marazmā atrast kādu jēgu, bet filmas gaitā sapratu, ka esmu nepatīkami pārteigts par šo ļoti viduvējo bezsakaru. Manuprāt - izgāšanās (jo aktieri taču labi un dārgi). |
|
|
| |
[11. Feb 2010|19:15] |
Nesen noskatījos Streiča jauno filmu "Rūdolfa mantojums" (reklāmas video te: http://www.youtube.com/watch?v=yGFx0tl5fqw). Padalīšos iespaidos.
Kopumā jāsaka, ka Streičs ir labi pastrādājis. Visu cieņu. Jāsaka uzreiz, ka filmas žanrs nav no maniem iecienītākajiem. Kopā tas viss izskatās pēc viena liela teātra. Bet savā žanrā filma ir laba. Manai mammai varētu patikt. Filmā attēlota ideālā Latvijas latviešu dzīve laukos pagājušā gadsimta sākumā. Ne stāsts, ne filma nav tik banāli, kā varētu šķist. Pēc Rīgas sargiem biju apbruņojies ar lielāku iecietības devu un biju gatavs arī draņķīgākam notikumu pavērsienam, bet nebija tik slikti. Arī tas, ka galvenajās lomās ir Rēzija un Skrastiņš, kas jau visiem sen ir noriebušies (nu, man noteikti), lika būt piesardzīgam. Ja Rēzija vēl nemēģinātu kārtējo reizi savus plikumus rādīt vietā un nevietā, tad būtu pavisam labi. Nedaudz smieklīgi vienīgi bija tas, ka viņa tēloja jaunu meiteni. A Skrastiņš, kā jau Skrastiņš.
Streičs man atgādināja Ņikitu Mihalkovu, kas Krievijā mēdz strādāt līdzīgi. Abi attēlo ideālo, skaisto, vēlamo. Taču, ne nepatieso. Abi domā par tautu un sabiedrību. Vēl paša režisora parādīšanās, kuru es gaidīju jau no filmas pirmajām minūtēm... Bet šādas filmas ir vajadzīgas, labi ir, ka kāds tādas taisa. Arī Rīgas sargi bija vajadzīgi, kaut vai tāpēc, lai nākamreiz uztaisītu labākus sargus. Un Rūdolfa mantojums arī bija vajadzīgs. Un man prieks, ka to noskatīsies tik daudz cilvēku. Un es arī ticu, ka būs gana daudz ļaužu, kam šī filma nepatiks, kas atradīs pie kā piekasīties, bet ja godīgi, man grūti iedomāties, kas tas varētu būt. Tomēr filma ir neslikta, par Rīgas sargiem noteikti kvalitatīvāka.
Vienīgi tās reklāmas... Sākumā parādījās Gavrilovs, tad parādījās Ķirsona reklāma, tad Gavrilovs vēlreiz un tad Ķirsons atkal. Kā kronis visam - atkārtota Skauģa parādīšanās. Otrreiz arī ar rupjmaizi fonā. Kad tur to alu darināja pēc sentēvu receptēm, tad es prātoju, vai mēs redzēsim arī Aldara reklāmu. Mēģināju atcerēties, vai Gavrilovam ir palikušas daļas Aldarī. Nevarēju atcerēties. Bet vairāk reklāmu arī nebija. Nu, tas varētu būt arī vienīgais, kas likās ne īpaši jauki. Bet šajā žanrā varbūt tas arī ir piedodami. Kaut kā bieži nedzird, ka cilvēki satraucas par dažādu preču zīmju parādīšanos Holivudas filmās. Ir jau apraduši. Tiesa gan, ja Streičs tomēr būtu noreklamējis kādu ārvalstu marku, tad gan viņš būtu pelnījis spērienu.
Kopumā - es atbalstu. Ejiet paši, vediet savus vecākus un bērnu arī (ja ir). |
|
|