| |
[19. Jan 2010|09:38] |
Biju pa brīvdienām paslēpot uz Uzvaras parku. Paņēmu savas vecās, pieticīgās slēpītes un izlaidu pāris aplīšus.
Baigi patika. Kad pirmo reizi ieraudzīju trasi, tad zināju, ka man patiks. Pēc pirmajiem metriem sapratu, ka ilgus gadus esmu bijis apdalīts. Līdz šim retu reizi esmu mēģinājis slēpot laukos pa visādiem meža ceļiem un bezceļiem. Parasti tas ir bijis visai neforši. Es slēpoju slidsolī, jeb brīvajā stilā. Tam ir nepieciešams noblietēts sniegs, kādu dabiski retu reizi var sastapt tikai uz netīrītiem lauku vai meža ceļiem. Vai uz trases. Trasē biju vienkārši sajūsmā. Salīdzinot ar to, ko esmu darījis līdz šim, te bija vienkārši fantastika. Vēl traktorītis nobrauc ik pa laiciņam, lai pairdinātu un palīdzinātu trasi...
Būtu man tāda trase pie mājas, es to vien darītu, kā slēpotu. Pat filmas 2x mazāk skatītos. Foršs sports. Vēl paņemt šauteni un pašaut mērķos... vispār ideāli.
Runājot par Uzvaras parku, tur darbojas slēpju noma. Slēpju komplekts maksā 3 Ls stundā, 5 Ls par divām, bet 6,5 Ls par trim stundām. Slēpes, kā redzēju - labas. Nu, tādas, kādas tagad veikalos tirgo, viss pa smuko. Cilvēku nav pārāk daudz. Uz nomu, gan bija neliela rinda, kad es tur biju, bet trasē vietas visiem pietiek. Arī pa nakti var maukt, jo kaut kāds apgaismojums trasē (parkā) ir visu laiku.
Ja salīdzinām ar kalnu slēpošanu, tad uz kalna, ja tev nav pašam sava inventāra, bez latiem 15-20 nav, ko iesākt. Bez tam, kā es novēroju tajā vienīgajā trasē, kurā esmu bijis atkārtoti, tad cenas "krīzes" laikā nav gājušas uz leju. Drīzāk pat otrādi. Bet nu leiši jau brauc, tad tik var turēt cenu augstu. Distanču slēpošana tādā ziņā ir ļoti demokrātiska, trase pati par sevi parasti nemaksā vispār neko. Un sajūtu ziņā, man pat šķiet, ka neko īpaši nezaudē kalnu slēpošanai vai dēļošanai. Katrā ziņā, salīdzinot ar sniega dēli, pēc distanšu slēpošanas tu esi patīkami saguris, un izkustējies ir viss tavs ķermenis, nevis stīvas ir kļuvušas tikai kājas.
Radās liels neargumentēts kārdinājums iegādāties labas distanču slēpes. Jo patreizējām ir vecie krievu metāla stiprinājumi, zābakos salst kājas, bet slēpes neslīd tā, kā gribētos. Paskatījos, ka jaunu brendotu komplektu var iegādāties jau sākot no 100 Ls. Nūjas jau man ir. Ja vēl būs kādas foršas atlaidītes tagad vai tuvāk pavasarim... Nu, baigi sagribējās. Tikai pie mūsu ziemām un mana lielā attāluma līdz slēpošanas trasēm, tas ir tāds baigais emocionālais pirkums. Nez. Padomāšu katrā ziņā. |
|
|
| |
[19. Jan 2010|10:42] |
Tvnetā šodien jauks salikums pirmajā lapā. Noskatāmies šo aizkustinošo video:
http://www.tvnet.lv/online_tv/1407
(Kā dzīvo ģimene, kurai jāpaļaujas uz ziedotājiem).
Pēc tam izlasām šo informatīvo rakstiņu:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/300584-ceturtdalai_jaunako_klasu_skolenu_liekais_svars
(Ceturtdaļai jaunāko klašu skolēnu - liekais svars).
Par video. Neceļās roka kaut ko pārmest attiecīgajai ģimenei, bet nu kaut kas ar tām visām ziedošanas un "bada" lietām ir pilnīgi ačgārni. Vēl jocīgāk paliek, kad "jāpaļaujas uz ziedotājiem" ir tiem, kas ir apkrāvušies ar visādiem kredītiem un līzingiem un pēkšņi "mirst badā". Mūsdienās "bads" laikam nozīmē, ko citu, nekā tas nozīmēja pirms pusgadsimta.
Visas problēmas jau sākas galvā. Ja cilvēki ir gatavi ar savu naudu atbalstīt dažādas labdarības akcijas, bet nav spējīgi saskatīt problēmu cēloņus un likumsakarības, tad tas ir ļoti, ļoti skumīgi. |
|
|