| |
[8. Okt 2011|18:33] |
Es tiešām neesmu skrējis jau divas ar pusi nedēļas. Neskrienu, jo ir cits īstermiņa vaļasprieks - es taisu remontu. Krāsas, špakteles, linolejs. Varu teikt, ka gandarījums no labi padarīta darbiņa ir līdzīgs noskrietiem 20km un peldei, bet piedevām tas vēl saglabājas ilgāk.
Tīri par remontu varu teikt, ka, ja kādas 6-7 stundas gandrīz bez pārtraukuma krāso ar alkīda emalju, tad reibuma pakāpe pēc padarītā darbiņa ir lielāka kā pēc 1 alus. Bet vispār neiesaku, jo no alus var atiet ātrāk, bet no šitā atlikušo vakara daļu vari norakstīt. Un, ja braukt ar mašīnu pēc viena alus paēdušam un miesās nevājam cilvēkam vēl nav nekāds nāves grēks, tad pēc alkīda emaljas, gan ļoti neiesaku.
Vēl man ir komentārs par dažāda kalibra "spečukiem - remonta meistariem". Es varu pateikt tā - lai viņi visi iet nafig. Ja remonts ir jātaisa sev, tad neviens par tevi pašu arī labāk neuztaisīs. Protams, ja nekad neesi neko tamlīdzīgu darījis, tad vispirms der ievākt informāciju, bet viss ir izdarāms pat, ja jūti, ka rociņas tiešām ir nedaudz līkas. Katrā ziņā pēdējā laikā esmu atklausījies dažādus ļoti kategoriskus viedokļus, kā lietas vajag vai nevajag darīt un ierasta lieta, ka šis viedoklis atšķiras no cita "meistara" tik pat kategoriskā viedokļa. Protams, ir jau arī labi meistari un darbi, ko vienkāršam līko rociņu īpašniekam varbūt labāk nevajadzētu darīt, bet iespēju robežās darīt pašam ir gan interesanti, gan materiāli izdevīgi. |
|
|
