Krustvārdu mīkla

Jauki, ka beidzot laika apstākļi ir normalizējušies. Es jau biju kļuvusi bēdīga par priekšlaicīgo priekšlaicīgumu.
Arī Rīgā un rajonos pa nakti uzsniguši 20 centimetri, ja? Mēs te no laukiem, mums te baigi sirsnīgais.

— Нас ждет полковник Добросвет, — сказал Шмыга, когда меня доставили в хорошо известное каждому москвичу здание. — Он все объяснит. Личность это выдающая, так что постарайся ему понравиться.
[..]
По дороге Шмыга немного рассказал об этом человеке.
[..]
Он заведовал отделом спецвеществ и измененных состояний сознания — но был, как я понял из вскользь брошенной фразы, не просто драг-дилером ФСБ, а чем-то вроде главного консультанта по духовно-эзотерическим вопросам.
[..]
По словам Шмыги, в те годы, когда Гайдар спасал страну от голода, а Чубайс от холода, Добросвет несколько раз сберег Россию от вторжений из кетаминового космоса, причем зону конфликта чудовищным усилием удалось удержать в границах его собственной психики, которая в результате сильно пострадала.

Šodien stāvēju metra attālumā ( no šī: )
un domāju par to, cik viss ir relatīvs.
244m garuma, 42 - platums; max iegrime 17 metru, kravnesība 110 tūkstoši tonnu. Baigais.

1991. gada janvāra pirmajā nedēļā man vēl joprojām bija 15 gadu. Maniem vecākiem (pamatoti) šķita, ka dalība revolūcijās nav mazgadīgu jaunkundžu bizness. Man pašai, protams, šķita savādāk. Vēljovairāk – 2. janvārī es biju iepazinusies ar Pirmo Īsto Mūža Mīlu (happy-end interesentiem varu paziņot, ka mēs vēlāk apprecējāmies, patiesi!, kā arī izšķīrāmies arīdzan) – un attiecīgi šķita, ka vienīgā jēdzīgā laika pavade, protams, būs tieši barikāžu līdzdalībā.

Ar diennakts gaišo laiku viss bija vienkārši – skolā bija Punkts, tas, kurā guļ revolucionāri un kurā tos baro un apsilda. Varu apliecināt, ka janvāra pirmās nedēļas R3V vestibils bija pārbāzts ar metāla stalažām, uz kurām karājās cūku kautķermeņi. No tiem skolas virtuvē tika gatavots siltais ēdiens visu cauru diennakti. Nav ne jausmas, kas kam par to maksāja – gan par izejvielām, gan skolas pavārīšu darbu – da visu. Mēs paši skolēni varējām voluntēties par brīvprātīgajiem palīgiem – novākt un mazgāt traukus, dabi kaut ko tur cept arīdzan. Tātad formāla atmazka, ko pasniegt vecākiem bija labu labā – strādāju skolas virtuvē par brīvprātīgo! Problēma tāda, ka galvenā jēga šķita tajā līdzdalībā nakts dzīvē ap ugunskuriem, vecpilsētas ielās, nu, saprotiet.

Nācās katru vakaru braukt mājās, tipa, iet gulēt, slepus tumsā saģērbties džemperos un slēpotāju biksēs, un uzmanīgi pa logu mukt prom uz Lielupes staciju, lai paspētu uz kādu no vēlajiem vilcieniem, uz perona satikt Mīlu, un doties revolucionāra gaitās.
No stacijas parasti izmetām loku gar pastu, Dzirnavu ielas telekomu (tālsakaru centrā pie Vilciņas kundzes biju kādu brīdi strādājusi pat tālsakaru operatori, tā kā štelles pārvaldīju), nu un tad jau lēnā garā uz vecpilsētu, Doma laukumu.

To kā viss izskatījās, es neaprakstīšu, jo fotogrāfiju ir bezgaldaudz no šīm dienām. Doma laukumā tad nu varēja sēdēt pie kāda no ugunskuriem, dziedāt, pīpēt un spriest gudri par iespējamiem nākotnes scenārijiem. Palīdzēt izvietot tās metinātās konstrukcijas, kuras visu laiku no jauna nāca klāt, pret tanku pārvietošanos.

Rīgas Tabakas Fabrika dalīja nemarķētas cigaretes no automašīnas piekabes. Fondu biržā bija pats garšīgākais rasols. Apciemo skolā naktsmaiņā strādājošos, vienā no tādām reizēm atminos, ka Kanādas radi bija Mārim Vinkleram atsūtījuši Īsto Marlboro, nostreļīju 2 cīgas un aiz laimes nevarēja saprast, kur lai liekas – tik krutas tās šķita.

Kad uznāca besis un sagurums, par labāko guļas vietu nezkāpēc bija atzīta Doma baznīca, uz cietajiem baznīcēnu beņķiem varēja pat blakām apgulties divatā un visu nakti bučoties. Tad no rīta bija jāpaspēj uz vienu no pirmajiem vilcieniem un jābrauc mājās, lai vēl uzmanīgi, pa tumsiņu, ierāptos atpakaļ savā bezdievīgi izsalušajā istabā un līdz desmitiem, tipa, pagulētu; un tad jau varēja atkal braukt atpakaļ uzštancēt skolas virtuvē. Ja mani vecāki arī kādu no reizēm pieķēra manu prombūtni, viņi nekad par to man nedeva zināt.

1990. gada rudens pamatā aizritēja apmeklējot daudzskaitlīgās un nebeidzamās protesta un soc. apzinīguma demonstrācijas Krastmalā. Ja tu, cilvēks, mācies skolā (R3V), kas stratēģiski izvietota vecpilsētas (un visu notikumu epi-) centrā, - kas tad cits atliek, rezultāts likumsakarīgs.

Katram bija tādas samizdata grāmatiņas ar Latviešu Pareizajām Dziesmām, kas pēkšņi bija jāprot dziedāt, un ko visi arī dziedāja. Nu un kooperatīvie auseklīši, prievītes, Latvieti Nepadodies nozīmītes, viss tāds. Skaidra lieta, ka regulāriem un profesionāliem demonstrācijās gājējiem bija vajadzīgi karogi – bet kur tos ņemt? Jautājums tika risināts maksimāli vienkāršā veidā – uz skolu sanesa - cik nu varēja - dažāda apdiluma PSRS karogus, kuriem nogrieza kreiso malu ar dzelteno sirpi un āmuru, un tad manās Lielupes mājās uz vēljoprojām darbojošamies kājminamās šujmašīnas Singer tika uzšūts balts vidus no manas mātes krājumos esošajiem nebeidzamajiem palagiem. Šķiet, kādus 10 tādus uzšuvu, saitiņas no sutaža pīnītēm; liela problēma bija tās piešūt izdilušajām karogdrēbēm tā, lai neplīst nost pēc katras karoga lietošanas.

Pēc skolas un demonstrācijām nolikām karogus un 2x nedēļā, šķiet, vēlāk varbūt biežāk?? devāmies izplatīt Tautas frontes centra rajona organizācijas avīzi „Pētergailis”, tā maksāja 20 kap. Izdevumu varēja paņemt Tautas frontes štābiņā Vecpilsētas ielā 13/15. Daudzi, praktiski visi pircēji vēlējās dot lielāku naudiņu par tām 20 kap., lūdza, lai aiznes un noziedo TF viņu vārdā. Vienā pēcpusdienā varēja izplatīt ap 150-200 eksemplāru. Naudu iekasēja plastmasas maisiņos, nereti to sēja kaklā. Kad naudu atdeva vakarā TF štābā, to neskaitīja, bet mērīja ar lineālu, sadalītās kaudzītēs pa banknošu nomināliem.

Tagad šķiet, ka iespējams, varētu uzdot jautājumu – vai mums (notikumu norises brīdī 15 gadīgiem jauniešiem, 9. klases skolēniem) nebija vēlme naudu piesavināties, norēķinoties ar TF tikai par avīzes cenu? Varu pateikt, ka kas tāds var ienākt tiešām prātā tikai šodien; tad tādi jautājumi nevienam neradās.

Vakar visiem te aizgāja barikāžu atmiņu vakars, bet es tā uzreiz nevarēju, man viss sākās nedaudz ātrāk un šķiet, - kad tad, ja ne tagad - jāpiefiksē kaut vai savam krājumiņam 90./91. piezīmes.

Sekojošajiem gaišo atmiņu mūžīgajiem starojumiem autore pēc iespējas centīsies noņemt jebkādu emocionālo fonu vai personisko attieksmi, lai tos faktus, kas aizķērušies atmiņā, paziņotu pēc iespējas objektīvi. Kačka no tā visa bija šausmīga. Būtu pārspīlēti teikt, ka mēs toreiz pilnībā apzinājāmies notiekošo, un es arī negribētu glorificēt to mūsu lomu notikumos; taču svarīgi šķiet pateikt, ka tas likās tāds pašsaprotams un loģisks darbību kopums, neatstājošs vietu nekādām šaubām vai jautājumiem, vai neziņai par rītdienu.

Par laimi no tā dzērveņu plašpatēriņa dažādās formās - zaļās, blenderētās un kaltētās - ir zināma jēga.
Kāds būtu dzirdējis par žēlabām par nokautiem kuņģiem pH paaugstināšanās dēļ dzērveņu, citronu, u.c. pārlietošanās rezultātā?

Noraida miesaskārā ērzeļa saimnieces sūdzību

Administratīvā rajona tiesa pilnībā noraidījusi dunalcnieces Veltas Zentas Ārijas Beķeres lūgumu atcelt Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu par viņai uzlikto naudassodu un ērzeļa Vikija konfiskāciju, ziņo "Kurzemes vārds".

Tiesāšanas ilgusi vairākus gadus. Konflikts, no kura izriet šī lieta, sākās 2007. gadā, kad Vikijs izlauzās brīvībā un apciemoja septiņus kilometrus tālāk esošo "Purviņu" saimniecību, kur apsēkloja šķirnes ķēvi, kam vajadzēja piedalīties sacensībās, vēsta "Kurzemes Vārds".

Bez tam, ārkārtīgi patīk arī šī paša numura titulziņa - "Cīņa ar balto arī uz jumtiem".

pagājšgad, decembra pirmajā nedēļā radniecības saišu stiprināšanas vārdā biju Doma baznīcā uz koncertu, kas notika par godu manas mammas māsas 65. gadu dzimšanas dienai - kundze ir koncertmeistare kādiem 6 lieliem koriem un vispār sabiedrībā samērā mīlēta būtne, tāpēc var atļauties savu dzimenei aizsist Doma baznīcu un uzņemt visus savus 6 korus sev veltītā jubilejas koncertā.

Nu lūk, un tai koncertā es pamanīju vienu diriģentu, kuram man nekavējoši gribējās skriet klāt un kliegt -snark , kā gan tu šitā spēji nomainīt nozares un kļūt no IT security džeka par kormūzikas un senās mūzikas ekspertu un aktīvu darboni? Labi, es zināju, kasnarkam patīk Laibach un visādi citādi operas arī tīk (vienīgie Sig. opermuzikas svētki, ko esmu apmeklējusi ir akurāt viņa nopelns) - bet nu šitik radikāli, ko? Tā arī no Māras neizdevās saprast, kā sauc to džeku un kā gan viņš no IT speca ir kļuvis par Doma baznīcas mūzikas dzīves kuratoru.

Šodienas Dienā ir publicēts atminējums šai mīklai.

Izrādās, tas (Prānis, ja) noteikti ir kāds snarka astroloģiskais dvīnis, vai arī...?

Miljonu vērto amerikāņu betonēto kāpu lieto vandalismam

Nu kādiem mērķiem vēl var lietot (kāpu) ?

В столице установлен памятник вандалам. Теперь вандалы в растерянности.

Pasaules skaistākais vīrietis ir no Vecumniekiem

R. Voitaņecs pēc tautības ir baltkrievs, dzimis Igaunijā, ir Latvijas Republikas pilsonis. Ilgus gadus dzīvojis Vecumniekos, te pabeidzis pamatskolu. Tālāk mācījies koledžā Rīgā, absolvējis Rīgas tehnisko universitāti, kur ieguvis arī maģistra grādu. Šobrīd dzīvo un strādā Rīgā, neprecējies. (!!!)

Tas lingvistiskais uzvārdu kašķis ir baigi dziļais. Mājās skandāls! :)

Betē, ir arī labās ziņas:

(Visi izcēlumi tekstā norāda uz tagad likumā paredzēto izvēles brīvību vs. šībrīža reglamentējošo imperatīvu)

Until 2004, every woman who married in the Czech Republic and wanted to change her name had to adopt a feminine surname, unless her husband was a foreigner whose name ended in a vowel or she was a registered member of a Czech minority group, such as the Germans. A law passed in 2004 allows all foreign women, and Czech women who marry foreign men, to adopt their husband's exact surname

Arī jau 2007. gadā čehu kaimiņos nesnauž:

The Interior Ministry is considering a change to the law on birth, death and marriage registrations that would let Slovak women choose whether or not to have a surname with the traditional grammatical ending.

Lietuva sāk ar mazumiņu:

Recently Lithuanian laws allowed women to use short form, without disclosing marital status (usually ending -ė instead of -ienė/-aitė/etc.: Adamkus –> Adamkė). These names are used, although traditional forms are still predominant.

es tagad visu sapratu, visu, kā būt populāram un cibā redzamam! šodien man ir pirmais cibdzīvē postiņš ar megakomentāriņu daudzumiņu, vīīīīī!!!!!!

Tas baigi norauj dienu podā, ja vēlies nebūt asociāls kretīns un savu viedokli ciknecik argumentēti pamatot. Un popularitāte skairoketo!! (to es speciāli, par godu dienas tematikai šitā uzrakstu), jo tādas slavenības kā rasbainieks tavu 3 rindiņu necilo čarkstu repostē savā žurnālītī, foršiņi.

Žēl, ka mans feivorītais velosipēdisti against mankind, vai, ačgārni, automotive-kind against velosipēdisti topiks vakar jau apžļembāts ka maz neliekas ar visiem smaiļikiem, es izdomāšu rītdienai jaunu fleimu, točna, un nevis tos bezgaumīgos:
- reliģija, reliģiozitāte un obligātā bībeles mācība pamatskolā,
- progresīvais IIN un 2011. gada nodokļu politika LR,
- skolēnu forma,
- geji un homoseksualitātes propoganda in mass media vai
- homeopātijas uzvaras gājiens vs. aprobežotā rietumu medicīna vai
- horoskopi un to ticamība,

nē, šos nē. Būs citi!

Kā tas iespējams, ka neviens šo jauko ziņu nav izbazūnējis un tā tikai pilnīgi nejauši man šodien trāpīja acēs?
Jāteic, ka šovasar Slovākijas kūrortā uzmetot paviršu skatu žurčikam, kurā bija aprakstītas kādas Selmas Hajekovas dzīves gājumi, sapratu, ka mēs neesam vieni šai universā (par leišiem zinu un čehiem arī).

Hmm. Nu, ko lai saka, vei. Shovakar arii Robchiks Ziile domaa, ka airBljaticam vajadzeetu paskaidrot kaapeec vinji noleemushi nopirkt tieshi deHaaviland/Bombardier Dash Q8-400 NextGen.

Man, savukaart, taa likaas peec pirmaa un vieniigaa lidojuma ar sho briinumu pirms apmeeram meenesha.

Diezin vai, protams, kaadam Bertoltam kautkaada tur ministra shkjitumi shkjitiis saistoshi, bet nu tomeer.

11:04 Tukums - Strazde apgrūtināti -2°C,apmācies, nedaudz snieg brauktuve vietām apledo, kaisa atkārtoti

nu tie ir meli, bļa. Neviens neko tur nebija kaisījis, protams, nevaru apgalvot, ka tieši minūti aiz manis nebrauca kaisēklis, bet nu neizskatījās vis. Vienīgais posms uz A10, ko tiešām kāds bija kaisījis, bija Spāre-Ugāle.

Šis ir kārtējais, iespējams, 2010. gadījums A.D., kad ziema atnāk negaidīti un šķūrfūres kaut kur kleknē garāžās. Paldies Volvo par sadarbību, atkūlos sekmīgi.

Futuramas Profesora Hubert J. Farnsworth drebelīgajā balsī

- vakardienas varonis ir Rimi! Jo:

1) tur es nopirku lieliskās sezonālās, sen neredzētās un ilgi gaidītās Laimas Jaungada konfektes! Jā, jā, tās pašas, kas kādreiz bija tērptas vai nu zilā, vai sarkanā papīrā ar baltu sniegpārsliņu līniju zelta strīpas fona; tagad papīrīša dizains diemžēl, radikāli mainīts, bet saturs!!! Yeyyyy!!

2) jau pasen pamanīju, bet vakar kopā ar augstākminētajām končām lieliski aizgāja Movenpick jogurti, jā, jā, tie paši kurus līdz šim šad tad tirgoja tikai SKY, un kuru dēļ ir iespējams nogalināt vai veikt virkni amorālu darbību, lai iegūtu iespēju ar tiem našķēties neierobežotā daudzumā, vopščem ščastje ņezemnoje.

( In>>> )

Apmēram pirms gada, bet konkrēti - 2009. gada 27. novembrī ap 5:30 no rīta, gandrīz tikpat mīlīgā un pozitīvā dienā kā šodien, politkorekti izsakoties, Akmeņragā uz sēkļa uzskrēja (faktiski - izbrauca gandrīz krastā) ar Polijas karogu braucošais  tankeris Romanka:



Nevarētu arī teikt, ka kuģītis ir pārmēru maziņš - tā garums ir 65 metri un platums 10, max iegrime 5.3 metru. Cita starpā, kuģa pārvadājamās kravas kategorija saskaņā ar IMO ir D3: carrying dangerous goods, harmful substances or marine pollutants / IMO  hazard or pollutant category D3.

Par šo notikumu mediji toreiz pietaurēja pilnus visus portālus, taču nedomāju, ka kāds tā arī konkrēti būtu noskaidrojis, kā un kāpēc tā notika. Maigi sakot, šī ir tik rupja navigācijas kļūda, ka tās pielaidējam, manuprāt, varētu tikai un vienīgi atņemt tiesības jebkad mūžā ar jebkuru peldlīdzekli atrasties jebkura izmēra ūdenstilpnē.
Presē nav atrodamas ziņas par to, kurš galu galā būtu norēķinājies ar Krasta apsardzi un Ventspils brīvostu par glābšanas darbiem un locēšanas pakalpojumiem. Protams, konspiratori vienmēr var atrast iespēju pafleitēties, ka šis bija ūbersaplānots manevrs kā nakts piesegā izkraut Akmeņragā kontrabandu, bet visticamāk, ka šī peldošā objekta kapteinis ir bijis tādā pālī, ka neatšķīra zemi no debesīm.

Labi, dies nu ar visu poļu navigatoru un viņa reasoningu izstūrēt kuģi krastā; taču toreiz portālu aizkadrā palikusi kāda šausmīgi amizanta detaļa.
Proti, pamazām atklājās, ka nelaimīgo tankeri dabūt nost no tāda sekluma nemaz nav tik vienkārši, sākotnējā glābšanas plāna ideja bija, ka velkonis no Ventspils ar tauvu novilks to nost. Šis plāns nebija realizējams 2 iemeslu dēļ:
1) nekur nav atrodamas pietiekami izturīgas, statiskas tauvas 1000 metru garumā;
2) 1000m garums bija nepieciešams tamdēļ, ka velkonis tehniski nedrīkst braukt Romankai (tātad krastam) tuvāk par 1000 metriem dēļ iegrimes un sēkļa konfigurācijas.

Nezinu, kam radās spožā ideja mēģināt sniegt palīdzību no krasta, nav skaidra tā motivācija un iemesli, bet fakts kā tāds, ka 2. decembra rītā Akmeņraga piekrastē vērojamā ainava jau bija šāda:



Attēlā: Akmeņraga zemnieku aizdotā smagā traktortehnika velk ārā no jūras iestigušo Krasta apsardzes dienesta speciālo auto.
Internetos vienīgie par to raksta liepajniekiem.lv, sniedzot KAD preses virsnieces Ulbinas komentāru:
"Ulbina noliedza, ka dienesta automašīna pati būtu nonākusi sprukās, līdzīgi kā poļu kuģis "Romanka". "Tas vienkārši ir darba process. Šī automašīna ir speciāli paredzēta iebraukšanai ūdenī un aprīkota ar speciālu glābšanas moduli, lai veiktu īpašus uzdevumus, tādus kā tauvas padošana, kas cilvēkam ir grūtāk paveicami." un savu gaumīgo komentāru:
" Uz jautājumu, vai tad šī speciālā mašīna nav paredzēta arī izbraukšanai no ūdens, ja jau tai palīgā vajag divus lieljaudas traktorus, L. Ulbina izvairīgi norādīja, ka papildu tehnikas iesaistīšanai nav nozīmes. Galvenais ir uzdevums, kas arī ticis paveikts. Uz lūgumu pastāstīt par uzdevumu, kādu ūdenī veica šī konkrētā automašīna ar glābšanas moduli, preses virsnieces balsī ieskanējās piktas notis: "Jums tas nav jāzina. Tā ir konfidenciāla informācija," viņa noskaldīja."

Tā viš i, 21. gadsimts, va ne.