Krustvārdu mīkla

Bija, tātad, man apņemšanās pukstēt biežāk, bet sanāca kā sanāca (c).
Ar šausmām ieskatoties kalendārā, nākas secināt, ka laika atlicis pamaz.

Viena no lietām, kam es cītīgi Cibu lietoju šajos otherwise klusajos laikos, iespiegoju filmu un ekrāngabalu ieteikumus no jums. Piemēram, wowow to nemaz nezina, bet viņš ir baigais influenceris tam, ko mēs te skatāmies un no kā tālāk jau straumēšanas platformas pielasa klāt nākamos ieteikumus.

Anyways. Gribu arī, varbūt kādam vienam, kaut ko pastāstīt par redzēto šogad, tāpēc sekos low-grade un low-cultured, toties inženiertehniskas mājsaimniecības ekrāngabalu review rakstiņi, varbūt noder :)
Priekā!

Patīk Hjū Lorijs un torčījāt par Hausu bērnībā? Lūdzu, jums šeit!

Serčiks gan nemaz nav par to, bet, vismaz, manuprāt, par lietām, interesēm, vai procesiem, kas mūs spēj vienot, neraugoties uz pilnīgi dažādiem sociāliem slāņiem, izcelsmes valstīm un taktilām pieredzēm. Konkrētajā gadījumā panākumu un vienojošā atslēga ir mīlestība uz radioamatierismu un zinātni; un ticību gaišajam, lai cik tas arī banāli neizklausītos mūsu gadsimtā. Varētu pārmest zināmu sižeta līnijas nehomogēnumu, bet, hei, mēs neesam pārāk piekasīgi, un arī identiskā nosaukuma novele, uz kuras ekranizācija ir bāzēta, nav laikā lineāra un apskata dažādus laika nogriežņus dažādā secībā.

Darbība risinās dekādē pirms otrā pasaules kara un tā laikā, un, šķiet, uzsver to, ka koncepta Fuck The System ieaudzināšana kopš bērnu dienām ir ārkārtīgi svarīga personību veidojoša šķautne.

Jauks ritms, patīkams matēts gaismojums un idilliska senlaicīga Bretaņas piekrastes ostas pilsētiņa kā galvenā darbības vieta. Tas viss ir licis tomēr Rotten Tomates vērtēt šo uz 5.1/10 un Metacritic - uz 36/100, ar kopējo slēdzienu Generally Unfavorable, bet mēs, paseklie mežmalas iedzīvotāji, esam optimistiskāki un sakām solid 7/10. Favorable!

Šajā 2 stundas un 21 minūti garajā ekrāndarbā, mēs uzzinām, ka:

- vidējais amerikānis, visticamāk, ir tieši tik prakstiskai dzīvei nepiemērots, ka nespēj izdarīt tieši neko bez telefona un televīzijas pa rokai, pat ne tik, lai pārstartētu WiFi rūteri
- jaunākas paaudzes (vidējie amerikāņi, bet, to varētu gan jau unviersāli attiecināt uz visiem planšetbērniem) cilvēkbūtnes visumā ir daudz praktiskāki par viņu vecākiem, tomēr viņu dzīves paramount interese ir patērēt seriālus, no kuriem viņi aizgūst savas fragmentētās izpratnes par lietām
- Džūlija Robertsa atkal ir lomā, kur jāportretē neirotiska, nelaimīga un uz dzīvošanu konstantā nelaimīgumā disponēta sieviete, un es sāku domāt, ka tas nevarētu būt nejauši
- ir ok gliemeža lēnumā attīstīt stāstu ¾ no filmas laika, lai pilnīgi bezjēdzīgi un asi to norautu ar absurdu idiotisku finālu
- Elons bija dusmīks par Teslu posta ainavām un tiek grillēts šobrīd par to, vismaz tas.

Ja jums ir paģiras un gribas pavadīt dienu gultā, skatoties uz vairākiem tiešām glītiem kadriem, go for it. Pretējā gadījumā tiešām nevajag tērēt laiku. Vienīgais tāds kā pluss šim visam - es teiktu, ka līdzīgu tehno teroristisku notikumu attīstības gadījumā realitātē, man žēl, bet škiet, ka viss praksē tā arī apmēram būtu — tukši, idiotiski un bezcerīgi galu galā, jo, diemžēl, nekādi ķirzakcilvēki neko nekontrolē, kā izrādās.

Mūsu mājsaimniecība saka 3/10 un don’t bother.

Gaumīgs un melns ceļojums laikā ar jucekļa elementiem un vairāk jautājumiem nekā atbildēm, un jā, mēs zinām, ka šī nebija dokumentāla vai populārzinātniska lente, bet nu tomēr. Skatoties šo, labāk ir, ja jūs esat maniakāli detaļu piefiksētāji, ļoti patiks visiem, kam Quality Assurance inženiera tituls ir iekš CV.

Jucekļa dēļ bieži vien ir pagrūti nofiksēt kas te saistās ar ko un kādi krustpunkti sižetos svarīgi, kuri ne, tāpēc ar vīna glāzēm pa rokai šito labāk ne, vajag tīru galvu. Tāds kā Utopia mikslis ar Back To The Future, un daudz negruzīties par acīmredzamajiem baltajiem diegu galiem, kas šur tur pavīd.

Taču tāds kā nedirst saviem džekiem vaibs te ir, forši laikmetu attēlojumi (sērijas paralēli notiek dažādos laika punktos 163 gadu griezumā) un diversitātes aspekti ir 2023.gada kultūrai atbilstoši, bet ne uzbāzīgi. Mēs esam droši, ka, ja Londonā būtu reāla Longharvest Lane, tā noteikti būtu jau sadalīta pa ķieģelim, kamēr fani meklētu HILLINGHEAD gravējumu.

Vinils, Londonas arhīvu stabilitāte un ticība brīnumiem! Džins, according to this, būs populārs arī pēc 30 gadiem, vismaz tas.

Mājsaimniecība priecīga, dod 8/10, un šim gabalam arī labi klājies Rotten Tomates reitingos.

Know You Are Loved!, hehehe :)