Krustvārdu mīkla

interesanti (es nesen tikai līdz galam iemīlēju last.fm), ka no top 10 musical taste neighbours 8 ir sieviešu dzimuma (kā jau to varēja gaidīt), toties 9 no šiem 10 indivīdiem ir 10-16 gadus jaunāki par mani. Kā gan to nevarēja gaidīt.
Un jā, Sarandeiros still klausos es viena pati. Bez tam, man ir 61 unique artists biogrāfijā.

Vispār, es pati cūkāju savu statistiku, klausoties vairumā untagged/mistagged artists.
Un tuvākais muz. gaumes īpašnieks ar originu no LV ir kāds cibiņš (kas nav nedz 16 gadus jaunāks, nedz arī ir sieviete).
Vienas vienīgas kontroversijas.

Atklāju jaunu metodi kā patērēt citroseptu (rudens, ziniet) aci nemirkšķinot: dzēriens Baikāls pilnībā neitralizē viņa dramatisko rūgtuma efektu, labāk, daudz labāk kā līdz šim izmantotās substances: kefīrs, sv. spiesta greipfrūtu sula un guttas plūmju.

Jā, un šorīt gaiss bija tik dramatiski dzidrs un caurspīdīgs, ka to varēja burtiski iztēloties griežamu šķēlēs un eksportējamu uz smoga pārmāktiem rajoniem.

Šodien man iedzina āķi lūpā dziļāk emigrācijas virzienā, sasodīts, kā lai apvieno neapvienojamo, kā lai salasa ar ogļu stangām pa istabu izklīdušās 138 dzīvsudraba lodītes, īpaši, ja rokās metinātāja cimdi un uz muguras acetilēna balons (labilabi, mani nesen apgaismoja, ka mūsdienās vairs nemetina ar acetilēnu, bet bērnībā tā bija).

Pirms gada šai laikā es dzīvoju megapolē, ja sagribēju, gāju pačolēt Linču dzīvajā, weekendā aizšāvu uz FLL vai MCO pasauļoties un papeldēties, citā weekendā - noņemt skaidu kanjonos, vēl citā - braukt ar auto šķērsām visiem dienvidu štatiem, no Miami līdz Corpus Christi, un vienīgie sarežģījumi manā dzīvē bija tādi, ka nepaspēju vienā tripā ietilpināt aizvizināšanos līdz La Pescai Meksikā.

Марь Иванна, мне бы Ваши проблемы.