|
Jun. 3rd, 2007|10:00 pm |
Man žēl, ka nespēju uzrakstīt stāstu par šīm brīvdienām.
Tik daudz visa kā ikdienā neierasta.
Par paaudzēm, kuras 28 gadus nav tikušās un tad - viņi mani atpazīst pēc manas mātes pirmoreiz ieraugot autostāvvietā.
Par stāstu par mīlestību no pirmā acu skatiena līdz kapam un to, kā viņa uz labās rokas nēsā savu zelta riņķīti, bet uz kreisās - jau 2us gadus atpakaļ taisaulē aizgājušā mīļuma riņķi.
Par Kuldīgu.
Par cilvēkiem ar Sirdi. Un par prieku, ka satikāmies tā vienkārši, pēkšņi un sirsnīgi.
Stāsts par to, ka brauciena mērķis bija kādas pilsētas meitenes kniebiens ar vīrieti no laukiem šeit neiederas. Bet ar to viss sākās. |
|