|
Sep. 7th, 2006|08:41 pm |
Vājības, kaislības, jūtas aizplūst tikpat nemanot kā sāpes. Un ar laiku nekas vairs nespēj likt tām atkal uzvirmot. Tās dziesmas ir Tikai dziesmas. Viņu vārdi ir Tikai vārdi. Atceros, ka tas reiz bija skaisti, bet neatceros - cik skaisti. Atceros, ka reiz trīsēju viņa dēļ, bet neatceros - kāpēc. Reizēm žēl. Dzīvo, mīli un sāpi, bet atmiņās paliek tikai kaili fakti...
Kā kaili koku zari - līdz nākamajam pavasarim, vasarai, rudenim... |
|