|
[Jan. 17th, 2008|02:02 pm] |
Biju solārijā. Tagad smaržoju kā cepts kartupelis. Cerams, neviens nav izsalcis. |
|
|
|
[Jan. 17th, 2008|04:42 pm] |
Otra pirksts mutē. Savs pirksts otra mutē.
Maigi nokniebties. Vēlmes nāk un iet. |
|
|
|
[Jan. 17th, 2008|11:37 pm] |
Tad, kad pārdzīvots kāds daudzums sāpju - fizisku, emocionālu vai garīgu - prātā iegulst, apmetas uz palikšanu apziņa, ka viss pāriet. Vajag tikai kādu brītiņu izturēt. Jebkurai situācijai, jebkādām sāpēm reiz pienāk brīdis, kad par tām var pasmaidīt. Patiesi un bez liekulības. Ir situācijas, kuras plēš pušu. Ir sāpes, kuras draud izārdīt pa šūnām, bet Tu zini, ka galvenais ir pārdzīvot brīdi. |
|
|