| |
[Jun. 19th, 2006|10:07 am] |
Var jau būt, ka tās atkal tikai muļķības un sakritības. Un man atkal gribējās būt pārgudram snobam. Bet tas ir iespaidojis manu pasaules skatījumu, padarījis mazāk kritisku pret sevi un apkārtējiem. Pasaule šķiet viens vesels kopums un sastrēgumā mašīnas šorīt kustējās tik dinamiski.
Bet ir kas cits - vēlme iepazīt un paturēt tos cilvēkus, kas līdz šim bijuši tikai garāmgājēji īsākam vai ilgākam laikam. Vairs nevaru tā mierīgi pateikt: "ej, ja vēlies" un aizmirst. Neatkarīgi no tā cik nozīmīgu vai nenozīmīgu lomu katrs konkrētais cilvēks manā dzīvē spēlējis.
Nezinu - tas altruisms vai egoisms, bet man vairs nav vienalga, kas ar viņiem notiek.
Daudz, kas kļuvis nenozīmīgs. Daudz kas ieguvis sakāpinātu nozīmi. |
|
|
| |
[Jun. 19th, 2006|02:45 pm] |
Hroniska vēlme ielikt galvu kādam klēpī un aizmigt...
Tas nav fiziski, tas ir psiholoģiski.. |
|
|