|
Jul. 3rd, 2006|09:38 am |
|
Gandarījums un iedvesma... ne jūras smiltīs tas bija... uz betona aizsargmūra, vecās Daugavas malā, vērojot saulrietu lotosa pozā. Nāca apjausma, ka tas ir Tas. Tā vieta, tā vakara stunda. Atraisījās pāris važas, kas liek uz dzīvi skatīties pragmatiski. Ļaut bērnam sevī būt... Ieelpot gaisu saulrieta krāsā un sajust kāda rokas sev apvijamies apkārt. Negaidīti. Abpusēji.
Vakars bija skaists. Miera, rāmuma un saulstaru pieliets. |
|