|
Oct. 6th, 2011|08:58 am |
Šorīt pamanīju, ka mazais cītīgi un ilgi pēta krēsliņa grabuļus.
Nu jau 20 minūtes pēta, smejas un kaut ko stāsta.
Līdz šim pētīja tikai lampas pie griestiem un kopējo apkārtni.
Kādam sīkumi, priekš mātēm milzīgi soļi uz priekšu.
Kādu dienu arī Tu, manu mazo draudziņ, pirmo reizi apzināti sāki pētīt grabuli un tas bija panākums :)
Un kādu dienu arī Tu, pirmo reizi pats paprasījies uz podiņa un tas bija Nobela prēmijas cienīgi tavu vecāku acīs :))
Neticami, vai ne, ka arī mēs kādreiz bijām mazi siekalzaķi ? |
|