|
Sep. 12th, 2011|05:36 am |
Vakar vakarā beidzot raudāju no prieka. Ko nespēju tad, kad viņš bija tikko dzimis /pārāk samocīta un pārāk neticēju tobrīd, ka tas noticis/ Vakar par to, kā bērns balsī un platu muti smējās atbildot uz manu smaidu - ilgi un gari. Tik satriecoši. |
|