|
Sep. 8th, 2010|04:27 pm |
Katru dienu pa virtuves logu redzu kā debesis mainās.
Vasara beidzās jau mēnesi atpakaļ. Debesīs jau tad bija rudens.
Un kad aizbrauc uz zemi un skatās pāri visiem 17 ha uz to stūri, ko bebri apsēduši, tieši tanī malā pāri kokiem, debesis ir visizteiksmīgākās. Tur rudens atnāk pirmais.
Šogad tur vairs nav ābeles ar sarkaniem āboliem, tehnika visu ir noslaucījusi.
Vopšem rudens. Ar vai bez sarkaniem āboliem.
Upd: bet es ceru, ka pēc 5 gadiem, stāvēšu turpat uzkalniņā un vērošu plantāciju ar kokiem, kuros gatavosies koši dzeltenas ogas. Un kaut kur blakus skraidīs bērns, pārlaimīgs no brīvības smaržas. |
|