Kovārnis un kārnais Gārnis. Pasaka vecbērniem.

Maijs. 13., 2018 | 06:13 am

Reiz Kovārnis teica Gārnim:
“Klausies tu, Gārni, atnes ka man zivi!”
“Bet ja nu es zivs nedabūnu?” prasīja Gārnis.
“Nu tad atnes jebko! Es, zini, ēdu visu!”
Gārnis nedaudz pārklausījās, viņam šķita, ka Kovārnis saka: “Es ēdu vistu!” tāpēc viņš gāja un atrada Kovārnim vistu.
Vista izrādījās neganta, skaļi brēca un izknāba Kovārnim aci. Tā skraidīja apkārt kā bez prāta un dēja olas vienā laidā.
Olas Kovārnis gan notiesāja gardu muti visas pēc kārtas.
Galu galā vista pārlēca pāri sētai un aizlaidās mērkaķa ātrumā, jo patiešām bija ārprātīga. Tā večiņas mēdz stāstīt.
Tad Kovārnis teica Gārnim atkal, nu jau bez ceremonijām:
“Klausies tu, Gārni kārnais, atnes man beidzot to sasodīto zivi!”
Nu kārnais Gārnis lidoja meklēt Sasodīto zivi. Viņš taujāja ikvienu, ko sastapa ceļā, kur atrast to Sasodīto zivi. Visi kā viens raustīja plecus vai arī izlikās nedzirdam Gārņa taujāšanu.
Visbeidzot Gārnis kārnais pamanīja labsirdīgu Makšķernieku. Tas sēdēja dīķa malā, īgni skatījās te ūdenī, te gaisā, un izskatījās, kaut ko gaidīja.
“Labdien, atvienojiet!” sacīja Gārnis kārnais un paklanījās līdz sirds, kas guļ dziļi dīķī, dziļumiem.
“Vai Jūs man varbūt nepateiktu, kur atrast Sasodīto zivi?”
“Vispār nepateiktu gan, bet vispār – redzi to sasodīto upi tur, pa labi roki? Jā, jā, to! Nu, tur arī it kā viņa dzīvojot. Bet es ņeatvičaju*, vienkārši tin bodi un ļauj man meditēt!”
“Milzīgs paldies, kungs!” sacīja Gārnis un aiz laimes centās apskaut un noskūpstīt labsirdīgo Makšķernieku. Dievam žēl, vai varbūt par laimi, tas beidzās ar nelielu kāzusu, jo gārņiem roku vietā ir spārni, bet lūpu vietā – garš knābis. Gārnis nejauši izknāba Makšķerniekam aci un pielaida paniskas bailes no citu personu apskāvieniem līdz mūža galam. Tā večiņas mēļo arī šobaltdien.
Nu Gārnis kārnais lidoja uz Sasodīto upi pēc Sasodītās zivs. Skaidrs, ka Sasodītā zivs slēpās dziļi dūņās, zem akmeņa, kur paslētpa arī Lielā Bēda, taču Gārnim tas netraucēja. Viņš izstaipīja savu garo kaklu vēl garāku un notvēra Sasodīto zivi. Lielajai Bēdai viņš ātri paguva aizbāzt muti ar labi nogulējušos melnozolu. Bērzi upmalā atviegloti nopūtās.
Laimīgs Gārnis kārnais iesoļoja Kovārņa pagalmā un lepni uzmeta Sasodīto zivi uz Apkopēju kopējā galda.
“Nu?!”
“Tā tak ir sasodīti Sasodītā Īstā zivs! Beidzot, mans draugs!” iebrēcās Kovārnis laimīgs un pirmo reizi mūžā apskāva Gārni. Apskāviens izdevās samērā neveikls, jo Kovārņa rokas ir īsas, toties Gārņa augums – apjomīgs, pie tam bija jācenšas neizbakstīt acis vienam otram. Tomēr viss beidzās sirsnīgi un patiesi.
Kovārnis tvēra tuteni un uzšķērda Sasodīto zivi. Abu draugu pārsteiguma mirkli diez vai kāds poēts jelkad spēs aprakstīt, arī es uz to nepretendēšu, jo
no zivs iekšām izlīda Nāra.
Viņa bija mazmazītiņa, no smalcinātiem gliemežvākiem veidotā peldkostīmā, ar asti kājiņu vietā un, kā izskatījās, sen nemazgātiem matiem. Tomēr tās ir muļķības, jo ikviens, kas daudzmaz pazīst nāras, zina, ka nāru mati ir ūdenszāles vai dūņas, kas, saskaroties ar gaisu, tūliņ sāk izskatīties pēc sen nemazgātiem mēsliņiem. Neskatoties uz to, viss pārējais žiltbin-žilbināja acis. Un tās bija trīs – Kovārņa viena atlikusī acs un Gārņa abas acis, kas aizien atradās katra savā vietā.
“Koa?!”
“Ārrghh...” tā nosēcās draugi, taču Nāra dusēja saldi un turpināja būt žilbinoši skaista.
Ikvienam skaidrs, ka šāda idille ilgi turpināties nevar. Tā bija lemts notikt arī tai reizē.
Atskanēja aizkautam dzīvniekam līdzīgs rēciens un piekalnē parādījās labsirdīgā Makšķernieka salīkušais stāvs:
“Rokas nost no manas sievas, šmurguļi!” Makšķernieks kā pats Erceņģelis vīcināja pātagu, piedodiet, makšķeri, ko pats iztēlojās zobenu esam, un tuvojās ātrāk par negaisa mākuli.
Ar āķi un makšķerauklu Makšķernieks veikli ielāpīja Nāru atpakaļ Sasodītajā zivī, nikni paskatījās abiem draugiem viņū trijās acīs ar paša atlikušo aci un, saspēris Apkopēju kopējo galdu, nobrēca: “Jums rokas no pakaļas aug! Ne ar zivi, ne sievišķi apieties neprot!”
Paķēris padusē Sasodīto zivi un sievu Nāru, Makšķernieks pazuda Tālēs Zilajās.
Gārnis divacis un Kovārnis vienacis saskatījās, noraustīja plecus un gāja sliekās.

Labsirdīgais Makšķernieks aizvienu mītot kaut kur pie Sasodītās upes. Par Nārām viņš zina visu; neticiet tam, ko pasakās stāsta, jautājiet viņam, ja satieciet.
Gārnis un Kovārnis sen jau kā miruši, taču viņu mazmazmazmazmazmazmazbērni aizvien ir dzīvi un šad tad mēdz palīdzēt vienam un otram.

Un starp citu, ja sastopat negantu vistu, kura pati spēj dēt olas, skraidot pa pagalmu, ziniet – tā ir tā pati no seniem laikiem. Diezin vai viņa jums ko sakarīgu izstāstīs, drīzāk uzdēs olu uz galvas un aizlaidīsies mērkaķa ātrumā, jo vistas pārsvarā ir vājprātīgas. Tā večiņas mēļo.

----------
* (pārcēlums no krievu val.)neatbildu, neuzņemos atbildību par sekām, par sevis teikto

2018.g. 7.-13.maijs

Link | ieķērkt {1}ieķērca | Add to Memories


Vasaru gaidot

Feb. 17., 2018 | 06:25 pm

+++
Nezāļu klēpi istabā nes
lai smaršo
lai smaršojam mēs
pēc tik tikko nopļauta siena
pēc silta vēl vakara slaukuma piena

Nezāļu klēpi istabā nes
smagi mākoņu vāli gāžas
un zibeņo pamales
kā dienā, kad padzīti tikām
no vientuļās Ēdenes

Nezāļu klēpi istabā nes
lai sadzīst
lai iedziedas zaļo asiņu rētas

Visas virzas, visas nātres it visur ir vienādi svētas

Anno domini 2018.17.2.
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


PAMāCOšS DZEJOL'S PAR PASAUL'S KāRTīBU Tā VECā STENDERA GARā

Feb. 16., 2018 | 01:50 pm

Kas notiek jūsuprāt,
kad tītars meklē māt'?
Vai arī kaujampīl'
kad iziet grib pie vīr?
Ir pavasar's.

Kas notiekās, ja jērs
ēd mīdijas kā zvērs?
Vai tad, kad ragulops
sāk dūkt kā bišu strops?
Nāk pasaul's gals, -

tā nedomā gan, draugs.
Ir pasaul' lustīgs raugs,
kā tējas sēne burkā;
to mīlējot un daloties
mēs iesim laimībā
un allaž jauni turklāt.

Tā Kunga 2018.g.16 II
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


KUPLEJA PAR MĪLU BALTIJAS SKARBOS KLIMATISKOS APSTĀKĻOS

Feb. 10., 2018 | 09:01 am

Man patika reiz meitēns,
tam mugurā bij' kleitēns,
šķiet, bija viņa leitēns,
jā, leitēns mazs un sīks.

Bet nāca liela vētra,
tā rāva piparmētras
ar visām saknēm laukā -
nu tiešām īsta auka
(es būšu pieklājīgs).

Tā rāva leišu skuķi
pa gaisiem prom kā puķi,
"Gelbėkit!"* kliedza viņa,
es māju ardievas.

Tā notikties mēdz dzīvē -
dažs visu mūžu mīlē,
bet citu parauj vētra
un saplēš lupatās.

Mums visiem spīdēs saule
un balēs mūsu kauli,
starp tiem zels piparmētras
un tējas gardas būs!

Tad saskandinām tases,
lai skaidrākas top aces!
Par meitiņām, kas pamet
kā veģmas** vētrās mūs!

*"Palīgā!", "Glābiet!" (liet.)
**raganas (no kr. ведьма)

2018.g.7.feb.
Tags:

Link | ieķērkt {1}ieķērca | Add to Memories


Pasaciņa

Dec. 10., 2017 | 06:28 am
music: Foglord

Tumšos rītos
labie dievi
staigā pa zemi
zvēru maskās
sēklu sēj
un novāc
visus
kas melo
kas izliekas
labāki sliktāki
esam
kas poda brilli
netīru atstāj
priekš citiem
kas dara savu
pasauli
savu vien
debestiņu
pātagā
mezglu pa mezglam
sien.

Turpini.

Tumšos rītos
labie dievi
staigā pa zemi.
2017.g.10.dec.
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


Godiem par godu

Nov. 20., 2017 | 10:55 am
music: Burzum-Dunkelheit

PASKAIDROJUMS

-Kāpēc pār plecu tev pārmesti aizkari?
-Tie ir mani plandošie auskari.

2017.g.20.nov.

+++
Agri no rīta
pilsētas gaismas
tīģeru acis
sašūpo tumsu
pārvērš vrakā

Iedunas diena
liegi kā smarškociņš
tikko jaušama
zvaniņu virsskaņa
smagi velk uzvaru

2017.g.17.nov.

PAMATSTRAUME

Nebeidzamās lietavās pārplūdusi upe,
pļavas un laukus kas aprij,
sagrauj dambjus un atrauj laivas no steķiem,

troksnis, apnicis klusēt pats sevi,
bet nedzirdas apnicis citiem,
bungādiņas un ruporus izmisis plēš;

smags paklājs pie sienas,
kas skaņas un atbalsis slāpē, -
saldums, kas sev vairs tik saldums,
sāpe, kas sev vairs tik sāpe.

2017.g.20.nov.


SAVēJAIS LABIETIS

Verga muguru izslējis draudziņu pulkā jo taisnu:
-Mēs neiesim liekties, mes varam tik lūzt!
Smalkus vīniņus uzdzer, slepus klāt grauž cietu maizi,-
sen kabata pilna, tak aizelsies pierauš un lūdz.

Kunga pātagu nolicis kaktā kā godu,
aicina viesus, lai slavē, cik dāsna tam sirds;
baskājus aizslauka projām ar sūdainu slotu,
nejūt, paša labums kā sen jau lauž galdus un smird.

Vienumēr laipns, ja dabū par brīvu vai lēti,
pieri rauc krunkās, ja pagaidīt nākas vai dot,
un, ja tam pajautā, divkosim dzīvot vai ērti,
noplāta rokas: “Katris jau ziepē, kā prot!”

2017.g.18.-20.nov.
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


Dānis prot filmēt

Sep. 17., 2017 | 12:23 pm

Uz Starptaut. kino fest. nebiju, toties divas brīnišķīgas, pabēdīgas un neaizmirstamas filmas, ko nav kauns ieteikt citiem, ja nu interesē, noskatījos vienalga.

Fūzis:
http://www.imdb.com/title/tt2611652/?ref_=fn_tt_tt_1

Tā dien' nāks:
http://www.imdb.com/title/tt4659056/?ref_=nv_sr_1

Link | ieķērkt | Add to Memories


ToTo 8bit

Sep. 10., 2017 | 06:48 pm

Paldies Hānam par šo:

https://www.youtube.com/watch?v=dQ4R30OhEAE
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


Krists iekrīt kompostā

Sep. 10., 2017 | 12:48 pm
music: Rotting Christ

Būtu jālien aiz Kauna zemē, ka netiku līdz šim kārtīgāk novērtējis šīs apvienības daudzsejaino burvību. Bet diezin vai zeme mani vēl spēs uztvert kā pilnvērtīgu mēslojumu, un lai Kauns labāk lien pa priekšu (ja uz sitienu būtu jāiet uz Gorgoroth vai šiem, tad izvēlētos šos), jauku svētdienu:

https://www.youtube.com/watch?v=xn972Pl88AA

Link | ieķērkt | Add to Memories


Tā viet'

Sep. 9., 2017 | 08:15 am
music: LR3

Tā viet', kur karaļi pat kājām iet,
tā viet', par kuru šad tad runā, reti dzied;
nudien, daudz himnu pilīm, cietumiem un tavernām,
tak dzirdētas nav balādes par vietām Tām.

Tā viet', kur jaunais, vecais, labais-ļaunais satiekas,
tā viet', kas necieš pat no dzimumdiskriminācijas;
tā viet', kur klusi uzdungot un uzpīpot pa retam drīkst,
vai iedzert zālītes, kad dūša dzīves dubļos slīkst.

Tā viet', ko apzīmē ar trijstūtru un apļu slepensimboliem,
tur šad tad jamaksā, pat tad, ja rokas pilnas pirkumiem;
nav svarīgi, cik štruntīgi vai labi jums pa dzīvi iet -
ikvienam pienāk laiks, kad jāiet uz To viet'.

2017.g.9.sept.
Tags:

Link | ieķērkt {1}ieķērca | Add to Memories


Pašiņš

Sep. 1., 2017 | 07:05 am
music: Haddaway-What is love

PašIņš*

To dara Madara un Sašiņš,
to dara Igors, Kristīna:
klik-klik! un jau ir gatavs Pašiņš,
smuks pats kā bilde vitrīnā.

Nav jālūdz palīdzība citam,
nav jābaidās no garnadžiem;
klik-klik! Te es ar visiem citiem!
klik-klik! Te es ar Vienradžiem!

To dara Katrīna un Sašiņš,
šad tad to dara omīte -
stiepj roku, turēdami koku:
“Klik-klik! Te es un omlete!”

*tas pats, kas selfijs

2017.g.1.sept.
Tags:

Link | ieķērkt {1}ieķērca | Add to Memories


Īgņām

Aug. 14., 2017 | 10:12 am
mood: labs
music: The Creepshow - Sleep Tight

Tev piešķir Tuksnesi,
Tu smīkņā par saujiņu zemes,
Tev iedod puķpodu tukšu -
Tu dusmo un marinē sēnes;

Tev piešķir Jūru visbeidzot -
Tu peļķi nonicini
kā apnicīgs tarkšķis
visapkārt piekladzini:

"Man To un To, un To, un - To!"
Tev Visumu iedod, Tu gribi Neko.
Tev iedod Neko, Tu sūdzies: "Par maz!"

Droši vien jau
ne velti ik reizi,
kad Dievs nošauj greizi,
uz Tavu pusi patrāpās.
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


Vai Jēzum bija kas kopīgs ar Emīlu Zolā, vai tikai zoles?

Mar. 28., 2017 | 08:41 am
music: Rancid - Last One To Die

Kas tā par dīvainu lobēšanos? Youtubes punk rock miksā kā pirmā mētājas ZOLA JESUS, tad Rancid, NOFX, Pennywise, blablabla, kā jau pienākas, tad atkal ZOLA JESUS, tad atkal, Namaste! čupa ar pankiem, bet tad atkal ZOLA JESUS, un tā allažiņ, dažbrīd pat veselas 2 šamējās dziesmas pēc kārtas. Greja nokrāsas lai paliek dziedoņiem ērkšķu krūmos.

Kad Jēzus pāri jūŗai gāja,
tam nebij' buru, tam nebij' māju,
vien koraļļi un dzelme zem kājām,
un bariņš sekotāju offlainā.

Link | ieķērkt {1}ieķērca | Add to Memories


Sniegs un okultisms

Nov. 30., 2016 | 10:32 pm

Sniegs ir atnācis
uz palikšanu
mēs varam aiziet
uz upes malu
vai kino vai operu arī
bet negaidīsim pavasari
un nomirsim labāk
viegli un klusi
zun-zum
kā bites
no malas pat liksies
ka nāve
nav nemaz notikusi

2016.g.8.-9.nov.

+++
Sniegs kritušais atstaro
debesis apmākušās pat naktī.

Vēja aprautu seju
sasildu pie priedes stumbra –
tur iekšā aizvien vasara kuras.

Kāpslieksnis sadudzis aizvelkas tālumā.

Sniegs kritušais atstaro
debesis apmākušās pat naktī.

Apsnieg jūra.
Jūra apsnieg.

2016.g.9.nov.

+++
Brunete platiem pleciem
uz zvaigžņota deķa
reibst, dzerdama liepziedu sulu;
bites žūžo un dzeļ,
zīmē mandalas gaisā, -
tās tūliņ pat gaist.

Vaigu vaigā ar Saulrietu
Saullēkta māte paliek mūžīgi jauna;
nav roku, kas sadotos, lai palīdzētu,
vien ūdeņi plūst – tiem nav ne prieka, ne bēdu,
vien taisnīgums.

Nav ceļu, kas sakluptu lūgšanā un balsu, kas sagandētu,
vien bezgalīgs reibums, pietiekams
pats par sevi –
dzidrs, neuzvarams Haoss.

2016.g.22.nov.

Link | ieķērkt | Add to Memories


Par šķidrumiem

Sep. 27., 2016 | 09:12 am

Cilvēks pērk coca-cola un skatās derīguma termiņu - es smejos.
Grūta sieviete izvēlas vismazāk aso ēdienu un nopērk Coca-cola - nezinu, smieties, vai skumji nopūsties.
Divi cilvēki paņem vienu 0,2 Prosecco un divas glāzes - nezinu, smieties vai raudāt par izšķiestu $ un velti sakairinātām smadzenēm, garšas kārpām - tā jau kā pērkama mīla bez baudas virsotnes.

Saruna:
-Vai jums ir latē?
-Nē.
-Vai jums ir kapučīno?
-Nē.
-Kas tad jums vispār ir?
-Melna kafija, arī tējas. Var ar pienu, var ar cukuru, var bez.
Īgni savilkta seja, vienu brīdi pat šķiet, ka cilvēkam kļuvis slikti, tad pargiešanās pa 180 grādiem un ārā pa durvīm. Es smejos un priecājos. Re, cik mums tomēr laba dzīve - ir taču tik daudz izvēļu!

Link | ieķērkt {1}ieķērca | Add to Memories


Nav jau tā

Sep. 20., 2016 | 11:45 pm

Nav jau tā, ka nekas nenotiek,
nav jau tā, ka nesatrauc nekas;
par laimi, nekas pāri arī nepaliek
un neiet mazumā, ka pàr maz neliekas.

Un tomēr žēl, ka dažreiz sīkumi kā sūdu plūdi
spēj maitāt vairāk nekā tikai gaisu
tik ļoti, ka nu aizkari ir jāver ciet
un steidzami sev mirstamvieta jāsataisa.

Lai ārā ziedi plaukst vai vīst,
lai arī gadalaiki dzimst un mainās,
velns zina, būs vai nebūs mums par mēslojumu krist
un līdzēt citiem dziedēt pašu sētās vainas.

2016.g.20-21.sept.
Tags:

Link | ieķērkt {1}ieķērca | Add to Memories


VHS

Sep. 20., 2016 | 08:49 am
music: Night Runner

iemūžināti videolentā
viņš kreklā sarkanā
viņa lūpām violetām
trauc pakaļ saulrietam
pa šoseju bezgalīgu
līdz apvārsnis aprij
abus un futūristisko auto

nez kur lidojošs putnu kāsis
paliek aiz viņiem
bet varbūt nemaz nevēlas
dalīt bīstamo ceļu
tur var būt mūžīgā pludmale
ar kokteiļiem, sauli, bikini
tur var būt nāvīgi piedzīvojumi

nekur nelidojošs putnu kāsis
paliek debesīs uz vietas
un saulriets satumst pārāk strauji
balti titri no pazemes izlien
uz melna fona kā kauli
kā dūmi no neredzama krematorija

beigu beigās viņa viņam vēl kaut ko saka
aizkadrā to nedzird, to noslāpē mūzika
vēstoša laimi un brīdinoša

beigu beigās viņa viņam vēl kaut ko saka
aizkadrā to nedzird, viņa pati nav droša lai gan
tās tik un tā ir šķietamas mūžības beigas

19.-20.sept.,2016
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


Būšana tāda

Sep. 17., 2016 | 08:04 am

Apsēdies tepat blakus
skaties – asns
pabāzis galvu
un paklūp doma palaista brīvē
nezin kur dēties

skaties – vētra
slēpjas zem lapas
baidās nezinot sava spēka

nav jau viegli vienam
visulaik staigāt
redzēt grūstam
visu visapkārt ik reizi
kad skaras

Apsēdies tepat blakus
atstatus mazlietiņ
tā mēs
izskatīsimies vismaz pēc bara

2016.g. 17.sept.
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


Distances

Sep. 14., 2016 | 10:35 pm
music: Vesterns

I

Saduguši taureņi farizeji
smagiem scepteriem rokās
stumj laivas dziļāk upes nepielūdzamā straumē

Mēs gan vēl stāvam krastos un lūdzamies
lai arī mušas dažbrīd tik riebīgi traucē
kā dažreiz rīta krosu skrienošu jaunieti
sen apnikušas kaimiņienes labrīt
kā iet taviem vecākiem un brāļiem un māsām
tur kapu kalnā
kad beidzot grasies apciemot viņus?

Nakts sen jau kā klāt
un taureņi veras zvaigznēs
saduguši, novalkātiem spārniem
viņi ieskatās upes atblāzmā debesīs
un milzīgas distances apmērā apjauš,
ka atkal ir tārpi, rijīgi tārpi.

Mēs gan stāvam vēl krastos un lūdzamies
priecīgi un neredzami
jo lūgties ir milzu kauns
zvaignes draudzīgi mirkšķina
viņas mūs saprot, vienīgi viņas, cēlas, jo tālas.

II

Tu paņēmi saules nimbu,
kas karājās virs Kaspijas jūras,
un apliki ap kaklu.
Nātru svārkos tērptai tev
šādas rotas izskatījās liekas.

Tas viss ir tādi nieki,
tu sacīji un sanaidoji tautas,
tad raudāji ilgi un vēri krelles,
līdz pirksti neklausīja.

Pamalē neredzami plosījās kari
tik vienmuļi itin kā stādītu puķes.
Bet mums bija miers.
Ilgs un bezgalīgs, bezjēdzīgs miers.

2016.g. 13.sept.
Tags:

Link | ieķērkt {2}ieķērca | Add to Memories


Laosietis vai zviedrs?

Sep. 11., 2016 | 12:24 pm
music: Carlos Nakai: Earth Spirit

Vakar nolūrējām divas dok.f. "Zviedru mīlas teorija" un "Rīsu zemes bērni un banānu pankūkas".
Pēc pirmās ilgi domāju, cik % esmu zviedrs. Sanāca daudz, dažreiz varētu būt pat dubultzviedrs.
Ineresants novērojums, par ko lielam vairumam cilvēku pilsētas Rīgas kino zālē nāk un par ko nenāk smiekli. Nu, piem., par onanējošiem skandināviem monitora priekšā un vientuļām sevi apaugļojošām sievietēm, un pašapaugļošanās instrukcijām neviens nesmejas. Toties, ieraugot cilvēku no Etiopijas šoka stāvoklī, kuram cauri izdurta šķēpa kātu zāģē ar rokas zāģi, vai arī, situāciju, kad medicīnas instrumentu vietā tiek izmantots remonturbis, riteņa spieķi un cauruļu žņaugi, jo nekas cits nav pieejams, atskan rēkoņa. Sieva saka, tā esot aizsargreakcija. Lai nu tā būtu.
Šīs filmas sakarā atcerējos sen aizmirstu dziesmu, kas ir tieši par tiem pazudušajiem ļaudīm, kuru Zviedrijā ir gana daudz, bet viņi vienmēr bijuši antisociāli principā, vai arī tikai sevi tā pozicionējuši, nu, ja palasa T.Jānsones "Vasaras grāmatu", ir skaidrs, ka tā nav modes lieta. Ne jau mēs latvji vien tādi viensētnieki. Būtu mums tik daudz salu...

https://www.youtube.com/watch?v=Z2PQfoYHsxc

Otrās filmas būtību varētu aprakstīt pāris vārdos, nu, teiksim: "Cita dārzā āboli gardāki". Laosas miesta iedzīvotāji priecājas, ka atbaukuši "tūrsiti balti kā truši", saprot, ka nu varēs kāst $ uz nebēdu, ko viens vai otrs vairāk vai mazāk veiksmīgi arī dara. Liela kļūda gan ir elektrības ievilkšana, dārgu masāžu un citu civilizācijas labumu piedāvāšana, jo baltie truši no Eiropas uzstājīgi grib redzēt balto dzīvnieku džungļos, stādīt rīsus un barot tarakānus no rokas, taču, lietus sezonai beidzoties, māj ardievas, sak' "Pie jums viss ir tik forši, tik nesamaitāti, jums ir tik smuki bērni, mēs tos gribam adaptēt, bet šeit vairs neatgriezīsimies, jo pēc pāris gadiem te būs viesnīcas, pilns ar tādiem pašiem kā mēs, kurus neciešam ne acu galā, paldies mūsu un jūsu dieviem, ka paspējām pirmie te ievazāt savu smaku." Bet laodietis tikmēr pacietīgi krāj $, audzina bērnus, uzceļ labāku mājiņu, dzer savu laosiešu alu un sapņo, kad beidzot varēs aizbraukt uz pilsētu, kur ir pēc iespējas mazāk dabas, taču daudz moderno tehnoloģiju un iespēju, jo viņam miests līdz kaklam. Un viņš aizbrauks.
Tags: ,

Link | ieķērkt {1}ieķērca | Add to Memories