Sienā iemūrētais ponijs saka, ka Franklin Delano ir izcils. Šķiet, ka viņš ir pirmais itālis, kas man tā īsti patīk. Itālis, kas jau tagad ("like a smoking gun in front of me", otrā albuma ietvaros) savus dziesmu sekletus taisa dzimtenē un tad brauc uz Čikāgu pie popmūzikas producentiem salikt visu kopā. Dziedātājs šobrīd saka: "You think it doesn't mean anything else, but unfortunatley you might be right... but it's a shame." Un viņam noteikti ir taisnība. Mūzika ir visa interesanta, stilistiski bagātajās dziesmās ir daudz kas no amerikāniska, atmosfēriska kantrī un tāda paša blūza, beidzot ar neofolku (kā viņš pats saka - postfolku), elektroniskās mūzikas eksperimentiem- brīžiem skaņa no minimālistiskiem fona trokšņiem pāraug īslaicīgā smagā noise'ā, un otrādi. Tāpat kā no hi-fi līdz lo-fi. Vokāli un instrumentāli harmoniska, pazīsamai ausij un nogurušam prātam labvēlīga mūzika, kas liek no paciņas izvilkt vienu cigareti un kādu brīdi turēt to rokās neaizdedzinātu.
( vāks )