- 12/30/18 05:11 pm
-
Iepriekšējā posta sakarā, uzskatu, ka mums vēl kaut kā jāizvelk kādi 30-50 gadi, lai varētu justies kaut cik droši, ka starp "mums" vairākums būs auguši vidē, kur cilvēki ir spējīgi izjust cits cita sāpi un prieku. Un tāpēc, iespējams, mēs tiešām varētu virzīties pretī citādākai izpratnei par lietām. Es un daudzi mani vienaudži vienkārši nejūtamies normāli šajā "pusmūžu un labākos gadus pavadi strādājot 5 dienas nedēļā amatā, kas nebūt nesaista tevi- pusmūžu ziedot vienībai, kurai nospļauties par tavu eksistenci". Protams, var jau apgalvot, ka visi cilvēki vienmēr ir jutušies ne-normāi, dzīvi iekārtojot ap savu amatu, bet tā nav tiesa. Mūsdienu darba specifika nav salīdzināma ar to, kas bija pirms industriālās revolūcijas
. Vairums mūsdienu darbi (mazāk atalgotie) ir robotu cienīgi.
Es apzinos, ka esošā pasaule un sistēma nespētu funkcionēt, ja visi strādātu tik tādos darbos, kuri viņiem patīk un interesē. Taču strauji pieaugošā robotizācija un AI tech attīstība liecina par to, ka nākotnē nebūs nepieciešamība pēc meanial task darītāju ordām (piem., sētniekiem, krāvējiem, šoferiem). Līdz ar to uzskatu, ka ir apātiski šobrīd domāt, ka nākotne iekrāsojama vienīgi pelēkos toņos.