- par skolu un krievu valodu
- 7/10/18 02:55 pm
-
Visu mūžu esmu to vien darījis, kā nodirsis skolu un skolas - mans viedoklis joprojām ir krasi nosodošs attiecībā pret ideju "visiem pēc vienas sistēmas, pēc valsts pasūtījuma/vajadzības" (cilvēki ir ļoti atšķirīgi, manuprāt, tas būtu jāņem vērā curriculum jomā; savu sīko nekādā gadījumā nesūtīšu proletāriešu skolā). Taču pēdējā laikā (neticēsiet, taču es uz vecumu arī mainos, topu viedāks, heh) diezgan skaidri apzinos, cik daudz man tā ir devusi. Es vispār ne sūda nesaprastu krieviski, nemaz nerunājot par lasīt un rakstītprasmi, ja mana klases audzinātāja (veselas divas) nebūtu bijusi krievu valodas skolotāja, kura attiecīgi mūs normāli ņēma priekšā. Man arī nebūtu nelielās sajēgas par vācu valodu, izpratne par latviešu valodas gramatiku, kaut kādas zināšanas par latviešu literatūru, matemātiku, kā arī neliels ekskurss eksaktajās zinātnēs (mācījos humanitārajā klasē, tāpēc bija 3 svešvalodas, un, sākot ar 10. klasi, katru gadu bija cits eksaktais priekšmets - pirmo gadu ķīmija, tad fizika un visbeidzot absolūti bezjēdzīgā veselības mācība). Apzinoties to visu, uzskatu, ka mēs tomēr esam nedaudz parādā valstij vai drīzāk skolai un skolotājiem. Parādā varbūt nav tas labākais vārds, kā apzīmēt šo "stāvokli".
Man patiesībā ir kauns par to, ka jaunākās paaudzes skolā nav normāli iemācījušās krievu valodu. Dzīvot modernajā Latvijā un negribēt zināt krievu valodu (vai vispār negribēt zināt papildus valodu)- tas ir kā iešaut sev pašam kājā. Es īsti nesaprotu, kāpēc tā ir - proti, kāpēc mana paaudze ('85-90') krievu valodu iemācījās normāli, taču visas jaunākās paaudzes - it kā viņiem nemaz nebūtu bijusi tādas krievu valodas nodarbības. Vienmēr dzīvoju ar apziņu (cerību), ka katra nākošā paaudze taps viedāka, labāk izglītota. Bet še tev - mana druška un viņas draugi, kuri tikko absolvēja 12. klasi diezgan prestižā videnē, neprot pa ruskij.