- 6/9/17 12:22 am
-
Tikko gāju mājās ar maisiņu rokā, kurā gulēja 3 aliņi un kastīte, kur iekšā bija 2 kūkas gabaliņi. Pa tumšu aleju man pretī slāja kāds nabadzīgāka paskata kungs, kurš, sastapis mani, lūdza man kaut ko ēdamu, sakot, ka ir sasodīti izsalcis. Es sākumā atteicu, jo man besī, ka man piedāvā bezvērtīgu citas valsts valūtu (5 dāņu kronas), taču pagājis jau gabaliņu uz priekšu, atskārtu, ka man taču ir DIVI kūkas gabaliņi, un es šovakar esmu tikai viens, tāpēc uzsvilpu, un viņš atnāca atpakaļ. Atvēru kastīti un teicu, lai ņem vienu gabaliņu. Viņš pēc mirklīgas minstināšanās, aizbildinādamies, ka būs netīri pirksti, paņēma lielāko un fiski notiesāja, izdvesdams labsajūtas skaņas. Pateicās, un mēs katrs aizgājām savu ceļu. Kāpēc es izlēmu padalīties? Laikam tikai tāpēc, ka man bija divi gabaliņi, un es varēju sajusties kā tādā stulbā pasakā, kā morāle ir par dalīšanos (ja vien tev ir, ar ko dalīties).