nez, pirmais man patika. par otro neesmu interesējies

faktiski visiem patika. bļin, laikam tomēr jāpamēģina. man besī, ka spēļu ziņā (tāpēc, ak to ir tik daudz... laikam) nevaru bieži saņemties un kaut vai novilkt, lai pamēģinātu spēli x. bet, kad pienāk laiks, t.i., sakrājas daudz labas spēles, tad vnk ieeju pairetbejā un novelku 5 spēles vienlaicīgi, no kurām vismaz 3 izmēģinu. un no kurām parasti patīk 1, maksimums 2. teiksim, kā tagad - novilku far cry 3, skyline: cities un homeworld 1&2 remastered (ļoti rekomendēju, st.citu - abas spēles daļas ir remastered; 1999. gadā izdota spēle izskatās tik burvīgi remasterā - https://www.youtube.com/watch?v=sZ59JPpZwAU - lai gan orģinālajā tā arī priekš tā laika izskatījās ģeniāli)

Otrā daļa būtībā ir vienkārši vēl tas pats, kas bija pirmajā daļā, un tas ir pietiekami, lai būtu lieliski. Stils ir patīkams, bet spēles galvenā vērtība ir geimplejs, ko es raksturotu kā reibinošu. Must have!

Otro daļu biju nopircis pre-order, kas ir pirmā reize, kad tā daru.

wow, tas gan ir riskants solis. tu man neasocējies ar personību, kura sper *tik* lielus soļus pretī nezināmajam. bet, jā, es vispār te piepisīšos tikai pie pre-order idejas. pie principa. par to, ka nevajag atbalstīt pre-order pat spēlei, par ko esi pārliecināts, ka tā būs laba/izcila. tas tikai motivē citas izdevējkompānijas pielietot šo nešpetno pārdošanas metodi.

es saprastu, ja pre-order būtu pieejams ar spēles demo versiju. bet mūsdienās 99% spēlēm nav tādu, bet tā vietā ir pre-rendered "gameplay" videos vai tech videos (vau, cik smuki noriet saulīte un cik reālistiski tek strautiņa ūdens!).

kāda ir pre-oreder jēga, ja spēli tāpat iegūsti digitāli? tu maksā par neko. par faktu, ka šī spēle kaut kad būs, tiks izdota. varbūt tā ir sava veida autoru atbalstīšana, sakot: "jā, džeki, par jūsu spēļu kvalitāti lieku ķīlā daļu sava maciņa."? interesanti.

jā, es arī saprastu tādā situācijā, ja spēle būtu limited edition vārda tiešākajā izpratnē - nevis visiem pieejama edition, bet gan tiešām limitēta savā skaitā un tāpēc, piemēram, pieejama fiziskā formā (cd + random related stuff), plus, digitālā (tā teikt, nopirkta tiktu spēle fiz.formātā, plus, spēles atlsēga, lai var izmantot novilktu versiju).

šeit būs kvalitatīvs youtube rant, kas man lika padomāt par preorder (es gan nekad nebiju TO darījis, un noteikti nekad arī nedarīšu; a vot, teiksim, crowdfunding atbalstu ļoti) - https://youtu.be/mf5Uj4XIT1Y

Jā, OK, es pieņēmu, ka šis ir izņēmums - es esmu iepriekšējās spēles "fans", tā ir indie spēle, utt. Turklāt tā nebija tik dārga, un es saņēmu 15 % atlaidi, pasūtot 2 nedēļas pirms iznākšanas datuma (ja nekļūdos, pirkuma brīdī gan nebija īsti precīzi zināms iznākšanas datums, zināju tikai, ka 2015 gada pirmajā pusē).

Like, whatever, man. Iespējams, vajadzēja piedomāt pie tā, ka atbalstīt pre-order ir kaitīgi. Nākošreiz būšu uzmanīgāks.

Bet es iesaku izmēģināt vienalga kuru no abām daļām. Iespējams, ka taisnīguma labad vispirms būtu labāk spēlēt pirmo daļu.

Piemēram, Reinis, spītīgi neklausoties ieteikumos, vispirms izmēģināja Dark Souls 2, un līdz ar to sabojāja savu pieredzi.

Iepriekšējo reizi no spēles spraiguma tik ļoti esmu satraucies tikai bērnībā, spēlējot kaut kādas spēles uz "žilitona" (NES). Jāsaka, ka Holtine Miami 2 pagaidām nav licis tik ļoti satraukties, bet var gadīties, ka vainojams Dark Souls rūdījums.

Eh, man arī ir tā pati problēma - es vairs sen nespēju sniegt to baudījumu, ko spēles man sagādāja NES laikos. Un pat mana pc geiminga sākumlaikos (sāku tā kārtīgi geimoit no 1. normālā PC, kas tajā laikā bija kaut kāds 300MHz Celeron ar 64 MB RAM un integrēto VC), aptuveni, 1998./1999. gadā, es spēju spēles izbaudīt TĀ kārtīgi, ar adrenalīnu, nenormālu ieinteresētību storyline aspektos, spēles pasaulē, utt.

Tagad, pieņemu, tāpēc, ka šo gadu laikā ir izspēlētas tik daudz spēles, kā arī fakts, ka man ir dzīvē bijuši posmi, kad reāli to vien daru, kā spēlēju PC (which kinda dried me out - I'd say both mentally and physically, and game-wise it made me scorn upon bad products in the gaming industry; before that IIRC I could indulge myself also in games that aren't regard as particularly good), es vienkārši esmu zaudējis to spēju izbaudīt. Tas ir tāpat kā ar jebko citu, kas ir aizraujošs dzīvē. Mīlējies pārāk bieži, tev pāries vēlme mīlēties regulāri vai pat, ja tas tiešām bija pārspīlēti, vispār uz kādu laiku. Tu radīsi vēlmi transcendēt uz citu mīlēšanās plānu, kas sevī ietver tavas gaumes īpaši subjektīvās puses, teiksim, dažiem tā ir s&m/domination, dažiem - anālā seksa plašie aspekti, bet citiem, nezinu, izteikta dorčīšana (skatos uz lj user nulle; bet bez nosodījuma, jo tas būtu muļķīgi cilvēkus nosodīt par ko tādu; es respektēju visas seksualiatātes, kas ir pakārtotas maniem taisnīguma un moral principiem).

Katrā ziņā, man prieks, ka tavu rūdījumu spēja pārsteigt Dark Souls 1 daļa. Nu, sagādāt par šo spēli acīmredzami lielu prieku, iespējams, daudz lielāku, nekā spēlējot citus AAA titles (Hmm, Dark Souls maz skaitās AAA? Moš AA, gh).

Domāju, ka zināma atpūta no geiminga vispār man ļoti nāktu par labu. Jo, atceroties, ka līdz ar UV sākšanu kādus 2 gadus nespēlēju (vai bišķ pirms). Bet tad gan iepazinos ar z burvīgumu (atkal), tācu šoreiz "how ridiculously awesome it is to play under influence", unpārtraukts no jau gadus 6, 7. Pheww, patiesībā izieti ir tālu un plaši ceļi gaming annālēs. Bet esmu priecīgs par to. Tik daudz, kas atkāts. Tik daudz jaukās communtities esmu pabijis, iepazinies ar citiiem cilvēkiem from all over the world. Burvīgi. Ceru, ka geimings tev arī kaut kādā ziņā pavēra kādu ceļu.