pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
- no izsūtītā E.Jasūna atmiņām
- 2/16/15 04:31 pm
- Stāstiņš par "Svēto sūdu" iz izsūtītā atmiņām - mana transkripcija.
"Paika vairs nebija modē, tagad bija rublis, un tam bija liela vērtība, zini. Tā kā tur jau tie gājieni, vai dieviņ, kas tur kādreiz nenotika – es zinu, kad svētais tēvs tev uzdirš uz muguras – tas ienāk un lamājās, lamājās barakās- vells, lai parauj. Kas tev ir? Viņš saka – Svētais sūds uzkrita uz muguras. Viņš bija kaut kāds mūks vai kas, un viņam bija lauzts mugurkauls – viņš nevarēja pietupties, viņš vienmēr iegāja tajā atejā saliecies, a mums tās brilles visas rindā, un tā starpsiena nebija augsta. Mums jau te viegli gāja, bet viņš labi paēdis – viņam vienmēr aizcietējumi, viņš tur mocījās. Un tas lāgera Dālderis, notupies tanī pusē, a tas otrā – spiež un sten. Un, frukts, un tam Dālderim uz muguras. Mūks – O bože moj, o bože moj! Viņš mūkam – Vai dievs vainīgs, ka tu man sūdu uzgrūdi virsū?! Un mēs tā dabūjām izsmieties par to svēto sūdu."
Mazliet tā kārtīgi ierēcām tikko.
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko