atdzimšana

Uztaisīju sev līdzņemamās pusdienas 11 minūtēs! Rekords. ^_^ Vegan. Šo gan es uzgatavoju vakar vakarā. Paplašinu ēdienkarti un izpētu iespējas. Un es tikai nesen pievērsos veģetārajai tēmai, bet man reāli trūkst vegan fastfūds! Nu kaut vai rimi salātiņi! Man nākas izvēlēties starp slinkumu un vegānismu!

(Piebildei - es konkrēti pievēršos veģetārismam, bet tikai veģetārisms jau sen ir garlaicīgi, tāpēc mēģinu turēt vismaz 70% ēdienkartes arī bez olām un pieniem. Mājās tas problēmas nesagādā. Nācās atteikties tikai no sviesta un reto reižu krējuma/siera. Bet ja pilsētā esot sagribas ko uzkost... ņerr... Vislielāko pielaidību atļaujos uz zivīm (ņerr). Lašmaizes, piemēram. Gardi, sāļi nevis saldi, ātri nopērkamas un uzkožamas. Bet, bet, bet... nav vegan! Un veģetāras pat īsti ne.)

Šoziem es bieži piedomāju par leduspuķēm. Es jau vairākus gadus nebiju redzējusi tādas foršas leduspuķes! Bet šodien tunelī uz griestiem bija. Daudz, izteiksmīgas, greznas un krāšņas. Fantastika! Iepriekšrītu gan tur bija tikai apledojums, puķu nebija, bet šorīt... maģiski.

Gūgle varavīksnes krāsās ar olimpisku tematiku. Patīkami.
Savādāk šausminoši liekas krievzemes politiskie notikumi.
Cilvēki, kuri neatbalsta lgbt tiesības ir neizglītoti un nesaprātīgi. imho.

Šodien es uzzināju, ka iekš ES nemaz nedrīkst ražot, ievest un pārdot kosmētiku un sastāvdaļas, kas ir testētas uz dzīvniekiem. Wuhū! Dienas labākā ziņa. Ja vien nevajag ekosmeķus, tad principā droši var visu pirkt. Nu forši nu! Dzīvnieciņus spīdzināt nevajag. Un viņu spīdzināšanu arī atbalstīt nevajag. Bet es uzreiz sajutos kā civilizētā pasaulē. Un ja ne pasaulē, tad vismaz Eiropā. Ir labi.

Un šobrīd vispār pa dzīvi iet tīri labi. No rīta tīri feini piecēlos. Ir enerģija un ir noskaņojums. Mēģinu arī piestrādāt, lai tā tad arī būtu. Ir labi. Uzsākoties kursiem un mācībām, arī ir labi. Ir tik, tik, tik ļoti kaifīgi mācīties uzzināt un saprast jaunu info. Jauni apvāršņi paveras. :D

Šodien ir labalabalaba diena! :) Bet kušššš... to nevienam nevajag teikt! :D

Kaut kas ir ar manu intraverto, nenoteikto personu, ka vajag klusēt. Tā es spēju saglabāt mērķtiecību, noteiktību un apņēmību. Kaut gan reizēm, kad esmu izpļāpājusies vai netīšām sataisījusi vētru ūdens glāzē ar saviem lēmumiem (kurus pēc izpļāpāšanās ir tik ļoti sasodīti vieglāk mainīt!) notiek labas lietas, kas man vēlāk palīdz šo lietu dabūt. Piemēram, kursi, kuros sāku iet. Nebūtu bijis tas jandāliņš, ka es eju prom no darba, bet priekšnieki mani mēģina atrunāt, tad es tagad to nevarētu atļauties. Bet varbūt tas bij tāpēc, ka es nolēmu riskēt? Jā, tas noteikti jāņem vērā. Ja ir vēlēšanās riskēt kāda mērķa labad, tad tas mērķis kļūst vieglāk sasniedzams (pats panākas pretim).

Par veģetārām lietām domājot, es atkal secināju, ka man būtu ļoti grūti būt true vegan. Es gribu kažokādas pižiku un man patīk mana dūnu jaka (tas nekas, ka dikti neglīta, bet kvalitāte, kvalitāte...). Pēdējā laikā vējains kļuvis, braukšana ar riteni prasa labākas kvalitātes drēbes kā kājāmstaigāšana. Un vispār man patīk lietas, kuras ir kvalitatīvas un ilglaicīgas. Un šajā ziņā dzīvnieki ir lieliski izpalīgi.

Vēl arī es tā domāju... cik daudzi cilvēku piekristu tam, lai viņiem nodrošina komfortablu dzīvi, ar nosacījumu, ka kādā brīdī viņus nokaus un apēdīs? Lai nu arī ko, bet labturības principi gan ir svarīgi! Arī dzīvniekiem. Arī cilvēkiem. Bet tas ir daudzšķautnaini viltīgs temats. Ja mēs to sāktu attiecināt gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Dzīvnieku labturība - šim manuprāt būtu jābūt pašsaprotamam. Bet cilvēku labturība? Tā, ka jāvergo lai būtu pajumte un ēdiens. Tas, ka eksistē nav pietiekami attaisnojošs iemesls. Ķīniešu bērniņi un omītes, bet ne tikai, bet uzskatāmākais piemērs, jo tik labi salīdzināmi ar dzīvnieku labturību.

Kaut kas jau sāk sanākt, tikai vēl nesanāk. :D Bumbiņas apelsīni krīt zemē. :D

Vakar biju uz holotropiskās elpošanas semināru. Nu nez, man nekādas figņas nerādījās. :D Tīri feini priekš psihoterapeitiskas... figņas. :D Bet varbūt es esmu jau pieradusi un man tie pārdzīvojumi, kas tiek izdzīvoti liekas superīgi, bet jau redzēti. Bet varbūt vajadzēja vairāk saelpoties. Saelpojoties gan tur tīri interesantas ir tieši fiziskās sajūtas.

Bet arī fakts, ka vērtējumu ietekmē tas, ka es vairs neļaujos sajūsmināties, visu laiku ieturu tādu piesardzīgi atturīgo nostāju. :D Jā, jā... a ti pazvaļaj sebe... a vot nevaru! Drošības sajūtas ta nav! Un ja es varu izplāties un un emocionāli atvērties visādu grupu terapiju procesos, tad komunikācijā ar cilvēkiem ir iestājies atsalums. Apskāvieni ir neveikli un pusgribēti, pusnegribēti. Esmu gatava tikai intelektuāli parunāties. Konekcijas nespēju un nevēlos. Nē, arī randomīgi ar foršajiem grupas biedriem un citiem atvērtajiem, jaukajiem ļautiņiem ne.
Vienīgā joma, kur es šobrīd gribu riskēt emocionālajā plānā - īstas attiecības ar tuvu cilvēku. Es gan nezinu kā es to varu dabūt gatavu. :D A vot uz mēnesi aizlēkt! :D Būs jāmācās, kad žonglēšanu apgūšu. :D