| Back |
[Aug. 24th, 2009|06:25 pm] |
| [ | mood |
| | grūši | ] |
| [ | music |
| | Radio Contact | ] |
Otro reizi mūžā dzirdēju kā izrunā manu vārdu un uzvārdu franciski. Pirmo reizi tas bija fanīgi, otrā nāca kā atvieglojums.
Nakts negulēta, taksis uz lidostas busu, 45 minūtes miega, pāragra ierašanās lidostā, vēlme pēc stipras kafejas un... maka ta nav!!!
Buss stāv aizslēgts, šoferis Dies' zin kur, es galvā rēķinu, cik izmaksās karšu atjaunošana. Stāvu, drudžaini pīpēju un pēkšņi pa ausu galam dzirdu divus sakrālos vārdus, kas aptuveni izklausās pēc manējiem. Pie info stāv šoperīc, mans vecais maciš priekšā. Pienāku un saku- C'est moi. Info sievišķis paģēr carte d'identité. Vismaz pase man vēl ir kabatā. Šie abi ar šoperīti sērigi novelk, ka naudas gan tur nav. Padomāju- nu tak būtu ielikuši kauč ko, jo tāpat viņas tur nebija. Acīmredzot viņiem 3 eiro sīcenē par tādu neskaitās. |
|
|
