| sab. tr. |
Apr. 1st, 2009|11:17 am |
Cerību sparnots, ar acīmredzamu vēlmi atbrīvoties no zināmas naudas summas, mierīgi pastaigājoties, vakar aizdevos uz Prāgas ielu iepirkt lietošanai sabiedriskajā transportā paredzētu kartona gabaliņu. Skatos, kur ir - kā tad, rinda tāda, it kā dotu zeltu par latu gramā. Apgriezos uz papēža i prom.
Šorīt avīzē lasu - cilvēki sūdzās, ka nevar nopirkt, kur solīts. Šodien gan būšot.
Autobusā nopirku biļeti pa "dārgo", sēžu un vēroju - cik cilvēki izpildīsies ar tiem nolasītājiem. NEVIENS pats. Labi ja puse no iekāpušajiem vispār biļeti pirka.
Pluspunktā pārdevēja durvis aizslēdza deguna priekšā - laikam nojauta, ko es gribu. Narvēzenā redz aparāts vēl nedrukājot. Pļaķ - cik mēneši bija laiks aparātus pieslēgt?! Transportā verķus sen sakabināja. Iģioti... |
|