Mums skolā kā obligāto literatūru liek lasīt Lāčplēsi, kas uzrakstīts tad, kad Pumpuram bija iestājusies liela krīze, un sēdot Ūbeļu korogā apraudot Miķeli Krogzemnieku (tiem, kas zin kas tas tāds bija un ko ziemā ēda, nomira no pārlieku lielā alkohola patēriņa ) un dzerot nenormāli daudz šņabi/kandžu, viņam balto pelīšu murgos rodas uzmetums par cilvēku-vīrieti, kas savu spēku slēpj ausīs (!?). Kaut gan baltu mitoloģiskais dzīvnieks nebūt nav lācis, bet gan zirgs, līdz ar to Kurbadam būtu jābūt īstenajam vaironim (arī radies zoofīliska kontakta rezultātā (un skatoties par viņu multiplikācijas filmu, nācās vienārši pabrīnīties par tēla Vienreizīgumu)). Bet stāsts ne par to! Nepietiek ka viņs , Lāčplēsis, ir radies zoofīlijas akta laikā, vēl arī viņš ir aiz vājas sievietes muguras/priekšas/sāniem???? Rutīna! Nu murgs, grozi kā gribi atkal sieviete vainīga. NABAGA VĪRIETĪTIS! Labi ka ir kāds uz ko novelt vainu! Īpaši mūsu varenajā darbā.

Murgu pamats!