foxsy girl

šodien pilnīgi cita lieta-
tā kā nekas nebūtu bijis.
Islandes ķērpis ārstē visu-

vēdergraizes , kas ieilgušas uz nedēļu- šorīt jau šķita, ka beigas būs- es jau tā neko gandrīz neēdu, ko ta man vispār neēst-jūtos jau kā skelets- bet kuņģis vislaik sāp un sāp- spēka nav- kas no manis par cilvēku:(

pie akadēmijas puķes uzziedējušas, skaisti, bet žēl, ka ir par aukstu, lai tajās bites vāktu medu.

http://profile.myspace.com/index.cfm?fuseaction=user.viewprofile&friendID=41084899 - korsakov!!!!

http://profile.myspace.com/index.cfm?fuseaction=user.viewprofile&friendID=118800041 - Niks Keivs bliež!

Portfolio + CV + motivācijas vēstule + tāme + sekmju izraksts + rekomendācija no divām personām + apstiprinājums no mācību iestādes, krā esmu uzņemta + tulkojums latviešu valodā -> Kultūrkaptāla fonds = varbūt tad arī varu cerēt uz finansējumu-

birokrātija - noēd visu radošo domu, jo visu laiku ir jādomā par- papīriem, papīriem...

tāds vējš, ka liekas, ka noraus galvu!

es ir slims- pilnīgi un galīgi-

nu gluži kā "Emīla nedarbos"- "kad man nav naudas, tad es nevaru dzert, bet, kad man ir nauda, tad es nedrīkstu dzet, kad tad lai dzer?!"

kur ir cīņa ar sevi un pret sevi?
bet es tik sēžu un sapņoju par baltu zirgu.
mana mīļākā nodarbošanās kopš sevi atceros.
nu vismaz tā to definēja mana mamma, kad es atkal aizmirsu par to, kas jādara un skatījos vienā punktā ar tādu skatienu it kā es būtu kaut kur citur.
- gudrais kalnā nerāpjas, gudrais kalnam apkārt iet!- teica skudra, stāvēdama pie vilciena sliedēm.
tā lūk- riņķī un apkārt-
tā kā Ziedoņa epifānijā- pērkons staigā apkārt.

pēdējā brīdī ielecot aizejošā tramvaja vagona pēdējās durvīs, pārņem dīvaina sajūta par to, ka tā vienmēr- kaut kur aizsapņots laiks apēdis realitāti-

un atkal uz mani skatīsies bārdainais režijas pamatu pasniedzējs, un prasīs, kā man iet ar "Meistaru un Margaritu"!
- stāv uz galda!
- un galvā?
- Bulgakovs man lasa šo grāmatu jau sapņos priekšā, kā pār Jerušajejemu satumst melna nakts-

un pat no apēstā biezpiena sieriņa man paliek nelabi-
un vēl tas jaunais gads nāk virsū- and what have you done?

kaut kur tālu siltās vasaras tumšajā naktī, pa rasotu zāli brienot sienāži sisina- un vai nav vienalga, ka kājas basas.
bet aiz loga tramvajs aizbrauc un vientuļš ubags cenšas izdiedelēt kādu kapeiku ļergas pudelītei.
un pie auss dators klusām dūc- nu gluži kā bites ziemā-
ja vien es zinātu kā dūc bites ziemā- stulbene-

vakar atkal sevi ienīdu, bet šodien,
vienalga-

vairāk karstvīna- un tad jau būs pavisam lāabi!!!!
un mēle raisās!:)

Always be drunk.
That’s it!
The great imperative!
In order not to feel
Time’s horrid fardel
bruise your shoulders,
grinding you into the earth,
Get drunk and stay that way.
On what?
On wine, poetry, virtue, whatever.
But get drunk.
And if you sometimes happen to wake up
on the porches of a palace,
in the green grass of a ditch,
in the dismal loneliness of your own room,
your drunkenness gone or disappearing,
ask the wind,
the wave,
the star,
the bird,
the clock,
ask everything that flees,
everything that groans
or rolls
or sings,
everything that speaks,
ask what time it is;
and the wind,
the wave,
the star,
the bird,
the clock
will answer you:
“Time to get drunk!
Don’t be martyred slaves of Time,
Get drunk!
Stay drunk!
On wine, virtue, poetry, whatever!”

sausā zupa + kafija + "enerdžī drinks" = tuvojās skates!

Jēēee-
Igijs bij labs-
kas to būtu domājis, ka savā vecumā viņš būs tik žiperīgs!
un tie džinsi, nu tik jau nu piespīlēti...

vakar iekš "Rādio Naba" raidījumā "Bitīt matos" dzirdēju baigi feino latgaļu regeju ar nosaukumu "Piparmētru čajs ar madu"-
šitais gabals man neliek miera-
iespējams kāds mani var apgaismot un ieteikt, no kurienes šito es varētu lejupielādēt savā matricā!

atpalikušais,
apnikušais-
pienākumu karuselis
paņem no manis
visu labo-
un nāku pie citiem
kā balta lapa!
un nav man ko dot- nedz arī ir vēlme ņemt-
kā garīgi atpalicis mans prāts rada iedomu tēlus, kas daudz labāk spēj aizstāt elpojošos blakusesošos-
Ctrl+Z...

kaut es vispār nebūtu dzimusi.
pilnīgi riebjas.

jālaižas prom no Rīgas,lai bez lieciniekiem var ierasties MIATERS KARŠ.

lietus, migla, tumša istaba.
un viss tik nesvarīgs un tāls.
bet kaut kas neliek mieru, kaut kas nezin kas,
nez kas?
esmu atkal slima, bet nesaslimst jau tāpat vien aiz gara laika-
un atkal ir skumji, bēdīgi-
uzlieku savu depresivņiku un grimstu vēl dziļākās skumjās-
un tā katru, katru vakaru.

mans lūzeriskais pierīšanās vakars ar uz plnu klapi uzgrieztu Terzena vakara pārraidi ir beidzies ar ārkārtīgu nelabumu:(
man ir tik slikti, kā nekad...nekad, nekad, nekad vairāk es tā nedarīšu:(

dzīve ir skarba.