(no subject)
Jan. 8th, 2007 | 11:36 am
From:: tikidal
kur ir cīņa ar sevi un pret sevi?
bet es tik sēžu un sapņoju par baltu zirgu.
mana mīļākā nodarbošanās kopš sevi atceros.
nu vismaz tā to definēja mana mamma, kad es atkal aizmirsu par to, kas jādara un skatījos vienā punktā ar tādu skatienu it kā es būtu kaut kur citur.
- gudrais kalnā nerāpjas, gudrais kalnam apkārt iet!- teica skudra, stāvēdama pie vilciena sliedēm.
tā lūk- riņķī un apkārt-
tā kā Ziedoņa epifānijā- pērkons staigā apkārt.
pēdējā brīdī ielecot aizejošā tramvaja vagona pēdējās durvīs, pārņem dīvaina sajūta par to, ka tā vienmēr- kaut kur aizsapņots laiks apēdis realitāti-
un atkal uz mani skatīsies bārdainais režijas pamatu pasniedzējs, un prasīs, kā man iet ar "Meistaru un Margaritu"!
- stāv uz galda!
- un galvā?
- Bulgakovs man lasa šo grāmatu jau sapņos priekšā, kā pār Jerušajejemu satumst melna nakts-
un pat no apēstā biezpiena sieriņa man paliek nelabi-
un vēl tas jaunais gads nāk virsū- and what have you done?
kaut kur tālu siltās vasaras tumšajā naktī, pa rasotu zāli brienot sienāži sisina- un vai nav vienalga, ka kājas basas.
bet aiz loga tramvajs aizbrauc un vientuļš ubags cenšas izdiedelēt kādu kapeiku ļergas pudelītei.
un pie auss dators klusām dūc- nu gluži kā bites ziemā-
ja vien es zinātu kā dūc bites ziemā- stulbene-
vakar atkal sevi ienīdu, bet šodien,
vienalga-
bet es tik sēžu un sapņoju par baltu zirgu.
mana mīļākā nodarbošanās kopš sevi atceros.
nu vismaz tā to definēja mana mamma, kad es atkal aizmirsu par to, kas jādara un skatījos vienā punktā ar tādu skatienu it kā es būtu kaut kur citur.
- gudrais kalnā nerāpjas, gudrais kalnam apkārt iet!- teica skudra, stāvēdama pie vilciena sliedēm.
tā lūk- riņķī un apkārt-
tā kā Ziedoņa epifānijā- pērkons staigā apkārt.
pēdējā brīdī ielecot aizejošā tramvaja vagona pēdējās durvīs, pārņem dīvaina sajūta par to, ka tā vienmēr- kaut kur aizsapņots laiks apēdis realitāti-
un atkal uz mani skatīsies bārdainais režijas pamatu pasniedzējs, un prasīs, kā man iet ar "Meistaru un Margaritu"!
- stāv uz galda!
- un galvā?
- Bulgakovs man lasa šo grāmatu jau sapņos priekšā, kā pār Jerušajejemu satumst melna nakts-
un pat no apēstā biezpiena sieriņa man paliek nelabi-
un vēl tas jaunais gads nāk virsū- and what have you done?
kaut kur tālu siltās vasaras tumšajā naktī, pa rasotu zāli brienot sienāži sisina- un vai nav vienalga, ka kājas basas.
bet aiz loga tramvajs aizbrauc un vientuļš ubags cenšas izdiedelēt kādu kapeiku ļergas pudelītei.
un pie auss dators klusām dūc- nu gluži kā bites ziemā-
ja vien es zinātu kā dūc bites ziemā- stulbene-
vakar atkal sevi ienīdu, bet šodien,
vienalga-