foxsy girl

ģeniāls citātas: "...mūžība ripna sēklinieku pāri laukam." (I.Lābans)

bezceļu rallijs- pa Sedas purvu- ar šosejnieku- beigts var palikt-
bet toties purvs- ģeniāls- īsta paradīze-

galīgs vājums piemeties-

divi jauni aforismi!
1. ja nevasrētu iedzert, nebūtu vērts dzīvot.
2. dzīvojam tikai vienreiz, un par dzīvokli maksājam vienreiz mēnesī!

tomēr aizraujoši ir mani vientuļie klejojumi ar krāsu kasti-
tas ir saskatīšanas aizraujošais prieks-
un arī cilvēki, kas savu ziņkārību atnākuši apmierināt-
parasti viņi atzīstas, ka arī agrāk ir zīmējuši vai arī viņiem patīk māksla, un ja nav nekā, sassodīts, ar, ko pazīmēties, tad saka, ka sen atpakaļ pagātnē ir krājuši markas-
-nu sirsnīgi.

Pēteris Handke "Zīmuļa stāsts"
man patika, pat vairāk kā patika.

ELEKTRISKAIS PRIEKS...(man - skaņu mežs)

IZBIJIS CILVĒKS...(kurš? būtībā tas būtu jāpapēta)

tā kā mātes žēl,
tā kā krekls par īsu.

eh, man šodien trijstūrveida garastāvoklis uzmeties par kaitēkli manā galvā.

Mars Volta,
-vēla vakara bezmiegs,
un smiltis somā.
tas viss mani tā savādi satrauc,
vēl viens krāsas triepiens, un pasaule aizmirstas.
uz ielas grāmatiņas par Dievu dala, dīvaini ārzemnieki.

nogurums.

bradāt pa operas strūklaku, braukt pa kanālu ar laivu un iebraukt strūklakā izrādās ir riktīgi uzjautrinoši.
uzskatu, ka diena ir izdevusies.

un vēl viena diena ir sākusies, lai es varētu neko, neko nedarīt!

MEKLĒJU SEVI!

LŪDZU ATSAUKTIES!

SENTIMENTĀLA SARUNA
III

Un jūrnieks teica,
Ka cilvēks ir zemūdens klints.

Viņš to teica
bez dusmām un sāpēm.

Un piekrita tumsa.
Un piekritu arī es.

Es pats esmu uztriecies
Cilvēkiem – zemūdens klintīm.

Ir slikti,
Ja aiziet bojā,
Bet labi, ja atgādina,
Ka nedrīkst spļaut virsū kompasam
Un gulēt pie kuģa stūres.
Un nebūt sevišķi pārliecinātam,
Ja jaucies pa svešiem okeāniem.

Tam domāta bērnība
Ar mannā leduskalniem
Un ķīseļa jūrām.

Mēs ēdam siļķi.
Un fatālu baiļu
No zemūdens klintīm mums nav.

Un tovakar,
Kad jūrnieks teica,
Tā nebija linu kulstīšana.

Viņš pateica, ko viņš zin,
Un redzēja, ko es zinu,
Un zināja,
Ka mēs vairs nesatiksimies.
Ne katru dienu
Ir Daugavā zivis
Un pildspalva tukša,
Un pāris stundas,
Kad var uz zemeslodes
Klusējot sēdēt.

/O.Vācietis/

nokrist no riteņa izrādās nav nemaz tik grūti.

...tas mirklis,kad notiek kritiens līdz tam brītim, kad esi piezemējies ir tik īss, bet domietilpīgs, ja varētu tajā brīdī izmērīt domu un attēlu ātrumu, kas noņirb apziņā!
...un tad viss apstājas, un es guļu,
nekustos,
un man itnemaz negribas celties augšā.
ir tumšs, apkārt pļava, netālu mežs, bet mājas tik tālu.
blakus sienāžu armja uzsāk savu vakara repertuāru /
beidzot miers.

viendien biju uz jūru, tur tādi viļņi!
domāju, ka ieskriešu vilnī, bet vilnis ieskrēja manī.

..un vēl aizvien mums būs pa ziedošām pļavām skriet, plīvojošā vējā elpot!
nedēļas nogale laukos-
un pilsētā atgriežos ar ziedošām pļavām acīs-

esmu tikai halucinācija - citu acīs
savējās - patērētājs.

REDZI, KO SKATIES.

pieplūkto liepziedu pilnā plauksta
smaržo pēc medus-
elektriski sarkana saule noriet-
atnācis vakars,
un es zinu,
ka varētu atdot visu,
lai šis mirklis turpinātos mūžīgi!

kā vislabāk nodarboties ne ar ko?