Nesen izlasīju B. Šrēdera 'Māte un bērns'. Nav ģeniāls darbs, bet jauks nieciņš gan. Turklāt apjomā tā ir neliela grāmata.

Mīļa (ideosinkrātisku apsvērumu dēļ) epizode bija galvenā pusmūža varoņa pārdomas pēc izšķiršanās ar viņa mīļāko:

Piedevām viņš nopirks jaunu plauktu un atnesīs no pagraba kastes ar vecajām arhitektūras grāmatām. Un arī drēbju skapī atkal būs vieta un, lai nosvinētu jauniegūto, bet tikai tagad apjausto brīvību, viņš uzlika Kīta Džareta Ķelnes koncertu, ko Līza mēdza izraut no CD atskaņotāja, tiklīdz izdzirdēja pirmās taktis.

Sentimentāla plinkšķināšana nelabojami romantiskiem večukiem.
Nu un? Man patīk.
Tad klausies, kad manis nav.