Vizuālā māksla nav mana lielākā dzīves aizraušanās. Taču šad un tad sanāk apmeklēt izstādes. Lielākoties man patīk alternatīvas un mazas izstāžu zāles, jo tās pārsvarā ir radītas eksperimentiem un izaicinājumiem.

Aizgāju uz room9 L. Pujātes un I. Saulītes kopizstādi. Nespēju saprast, kāpēc izstāde vispār ir bijusi vajadzīga. Arī kopējais cilvēku, kas profesionāli nodarbojas ar mākslām, noskaņojums bija izsakāms vienā vārdā - meh.

Iegriezos citā mazā izstāžu zālē - 427, kur ir vairāku mākslinieku kopizstāde Oчевидное невероятное (Vitaly Bezpalov, Jakub Choma, Gints Gabrāns, Albin Looström). Priekšstatu par mākslas robežām tā, protams, neizaicināja. Taču biju pārsteigts, cik, manuprāt, gaumīgi tā ir iekārtota. Pat šķita labā nozīmē komerciāla izstāde.

Diemžēl galerijā Low sanāk iegriezties reti, jo viņu darbalaiki un mans dzīves ritējums gandrīz nekad nesaskan.