Pabeidzu 800+ lpp. The Luminaries . Motivācija, godīgi sakot, bija apskatīties par ko mūsdienās piešķir bukeru. Nenoliegšu, ka bija diezgan izklaidējoši un visādi citādi šķita, ka labi uzrakstīts. Tomēr vienalga palika dīvaina sajūta, jo īsti nesapratu, vai man beigu beigās patīk vai nepatīk šis darbs? Iemesls, iespējams, paradoksālā kārtā, ir pārlieku liela profesionalitāte. Turklāt, cik noprotams, rakstniece ir dabūjusi kaut kādu mag. grādu rakstniecībā. Šāda it kā progesionalitāte līdz šim man ir likusi izvairīties no visādiem amerikāņu rakstniekiem, kas strādā ar visnotaļ vienveidīgām formulām, ko viņiem ir iemācījuši radošās raksniecības klasēs. No otras puses, prtoams, ir reti gadījumi, kad t.s., dabas bērni var konsekventā līmenī uzrakstīt visu darbu (varbūt tas pat ir latvju literatūras negals, kad profesionalitāte ir salīdzinoši rets gadījums. Viss tiek atstāts pašu autoru ziņā.).