Latvju zemē salīdzinoši bieži kā vienu no akadēmiskās kvalitētes kritērijiem izvēlas publikācijas citējamos žurnālos. No vienas puses, tā ir saprātīga prasība. No otras, šāda publish or perish kultūra var radīt stresu, kura rezultātā var tikt radīti ne īpaši kvalitatīvi teksti. Turklāt publikācijas fakts īsti vēl negarantē raksta jēdzīgumu, jo tas dažkārt var tikt pieņemts publicēšanai draugu būšanas dēļ. (To pašu dažos gadījumos var teikt arī par citējamību, jo ir precedenti, kad noteikta sholastu komūna citē viens otra rakstus, lai paaugstinātu citējamības indeksus.)

Piemēram, tikko ieskatījos vienā manis iecīnītākās latvju filozofes jaunākajā rakstā, kas itin labi reprezentē dzimtenē populāro apokaliptisko domu. Tas ir ar visām akadēmiskajām regālijām un publicēts cienījamā izdevniecībā (kas ir labi). Taču nedaudz šaubos par raksta saturisko kvalitāti (kas ir slikti).

( Te ir tikai daži citāti no raksta.. )