Marksa un Engelsa attiecības, manuprāt, ir vienas no aizkustinošākajām vīriešu draudzībām vēsturē. Dažkārt, palasot viņu vēstules pat cenzētos izdevumos, var manīt patiesas rūpes ne tikai par proletariātu, bet arī vienam par otru. Tādos gadījumos manā sirdī ielīst patiess prieks. Pāris piemēri:

Markss - Engelsam 1866.g. 20. jūnijā.

Dārgais Fred!
Nejaukais laiks sevišķi ļauni ietekmē manu veselību; lūk, kāpēc es Tev nepaziņoju par vīna saņemšanu un vispār nerakstīju. Braukt uz Mančesteru es nevaru, jo tagadējā stāvoklī es nevaru iziet no mājas [...]

Engelss - Marksam 1866.g. 25. jūlijā.

Dārgais Mori!
Ceru, ka šoreiz Tu būsi saņēmis banknotes; acīm redzot aiz izklaidības esmu to vietā ielicis zīmīti, uz kuras es sev atzīmēju numurus, bet banknotes iegrūdis savā dokumentu somā, kur es tās arī atradu, kad atjēdzos no pārsteiguma, saņēmis Tavu telegrammu. Ceru, ka Tu tās saņēmi vēl laikus.

(K. Markss, F. Engelss: Vēstuļu izlase - LVI, 1952.g. 157&159.lpp.)

Poll #18696 Kam bija grūtāka dzīve?
Open to: All, results viewable to: All

Dārgais Mori! Tev ir viegli runāt. Tu vari gulēt siltā gultā, nodarboties ar krievu agrarām attiecībām atsevišķi un ar zemes renti vispār, un nekas Tevi netraucē, - bet man jāsēž uz cieta sola un jātempj auksts vīns, pēkšņi viss atkal jāpārtrauc un jāķeras pie garlaicīgā Diringa. (Engelss Marksam. 1876.g. 28. maijā)