Rītdien būs konference, kurā piedalās arī latvju filozofi modernitātes veidošanās Latvijā .
Viens aspekts, kas mani ļoti mulsina (un ir saistīts ar ‘modernitātes veidošanos’), ir teju vai universāla vienošanās nerakstīt un vispār nepieminēt par tā laika intelektuāļu iesaistīšanos un flirtēšanu ar nacionālsociālismu. Uzskatāmākais piemērs ir saistīts ar grāmatu par T. Celmu (M.Kūle, L.Muižniece, U.Vēgners. Teodors Celms: fenomenoloģiskie meklējumi. Rīga: FSI, 2009). T. Celms Ostlandē kļuva par filozofijas un filoloģijas fakultātes dekānu. Pirms tam viņš no akadēmiskiem amatiem tika turēts nostāk. Grāmatas biogrāfiskā daļā ir pieminēts tikai paša T. Celma viedoklis, ka viņš šo nastu ir uzņēmies negribīgi. Ok. Taču reizē ir zināms, ka 1942.g. viņš no nacistiem ir pieņēmis Humbolta medaļu. Šis fakts grāmatā ir noklusēts (varbūt tas izskaidro, kāpēc T. Celms nepalika nedz Latvijā, nedz arī Vācijā, bet devās uz ASV zema līmeņa koledžu, kur, šķiet, viņam uzdotu mazāk jautājumu?). Tipa, Filozofijas institūts raksta par Latvijas intelektuālajiem izcilniekiem un nevajag nokļūt jelkādās kontraversijās, ko varētu izsaukt šis fakts? Kur nu vēl saistībā ar Latvijas centrālo fenomenologu (cik zināms, mūsu vecajie arī sevi pieskaita pie fenomenoloģijas).
Latvijas filozofu aprakstu projekts ietver grāmatu arī par K. Raudivi. Vai tiks komentētas viņa nacistiskās simpātijas? Lūk, K. Raudive raksta:
„Nacionālsociālistiskais pasaules uzskats atbilst visdziļākajai cilvēka dabai un cilvēkā izraisa viņā dusošus spēkus, kas ved pie augstākas tikumiskas un rakstura attīstības pakāpes. Tā nacionālsociālisms, cīnoties par augstākām nacionālām vērtībām, cīnās arī par atsevišķa cilvēka rakstura vērtībām. Jo atsevišķais tautas loceklis ir vērtīgāks, jo nacionālais gods neievainojamāks. To ievērojot, kļūst saprotama arī mācība par rases tīrību. Jo tīrāka rase, jo vērtīgāks tās atsevišķais loceklis. Dabas griba ir, lai cilvēks tiektos aizvienu pēc augstākas attīstības pakāpes. Nacionālsociālisms atbalsta un nostiprina šo pašā dabā dibināto dziņu. Nacionālsociālisma mācības uzvara izskaidrojama ar to, ka tā dziļāk un pareizāk nekā iepriekšējās sociālās mācības, izpratusi cilvēka dabu gan nacionālā, gan vispārīgā nozīmē.” (Konstantīvs Raudive. Dzīves kultūrai. Mūsdienu cilvēka problēmas. K. Rasiņa apgāds – 1942.g. 147.lpp. (Rakstīts 1938-1939.g.))
Viens aspekts, kas mani ļoti mulsina (un ir saistīts ar ‘modernitātes veidošanos’), ir teju vai universāla vienošanās nerakstīt un vispār nepieminēt par tā laika intelektuāļu iesaistīšanos un flirtēšanu ar nacionālsociālismu. Uzskatāmākais piemērs ir saistīts ar grāmatu par T. Celmu (M.Kūle, L.Muižniece, U.Vēgners. Teodors Celms: fenomenoloģiskie meklējumi. Rīga: FSI, 2009). T. Celms Ostlandē kļuva par filozofijas un filoloģijas fakultātes dekānu. Pirms tam viņš no akadēmiskiem amatiem tika turēts nostāk. Grāmatas biogrāfiskā daļā ir pieminēts tikai paša T. Celma viedoklis, ka viņš šo nastu ir uzņēmies negribīgi. Ok. Taču reizē ir zināms, ka 1942.g. viņš no nacistiem ir pieņēmis Humbolta medaļu. Šis fakts grāmatā ir noklusēts (varbūt tas izskaidro, kāpēc T. Celms nepalika nedz Latvijā, nedz arī Vācijā, bet devās uz ASV zema līmeņa koledžu, kur, šķiet, viņam uzdotu mazāk jautājumu?). Tipa, Filozofijas institūts raksta par Latvijas intelektuālajiem izcilniekiem un nevajag nokļūt jelkādās kontraversijās, ko varētu izsaukt šis fakts? Kur nu vēl saistībā ar Latvijas centrālo fenomenologu (cik zināms, mūsu vecajie arī sevi pieskaita pie fenomenoloģijas).
Latvijas filozofu aprakstu projekts ietver grāmatu arī par K. Raudivi. Vai tiks komentētas viņa nacistiskās simpātijas? Lūk, K. Raudive raksta:
„Nacionālsociālistiskais pasaules uzskats atbilst visdziļākajai cilvēka dabai un cilvēkā izraisa viņā dusošus spēkus, kas ved pie augstākas tikumiskas un rakstura attīstības pakāpes. Tā nacionālsociālisms, cīnoties par augstākām nacionālām vērtībām, cīnās arī par atsevišķa cilvēka rakstura vērtībām. Jo atsevišķais tautas loceklis ir vērtīgāks, jo nacionālais gods neievainojamāks. To ievērojot, kļūst saprotama arī mācība par rases tīrību. Jo tīrāka rase, jo vērtīgāks tās atsevišķais loceklis. Dabas griba ir, lai cilvēks tiektos aizvienu pēc augstākas attīstības pakāpes. Nacionālsociālisms atbalsta un nostiprina šo pašā dabā dibināto dziņu. Nacionālsociālisma mācības uzvara izskaidrojama ar to, ka tā dziļāk un pareizāk nekā iepriekšējās sociālās mācības, izpratusi cilvēka dabu gan nacionālā, gan vispārīgā nozīmē.” (Konstantīvs Raudive. Dzīves kultūrai. Mūsdienu cilvēka problēmas. K. Rasiņa apgāds – 1942.g. 147.lpp. (Rakstīts 1938-1939.g.))
Leave a comment