Atminos, kāds visai viduvējs rakstnieks izteicās, ka nesaprot, kāpēc Pamukam ir iedota Nobela prēmija. Man personīgi šādu šaubu nav. Izlasīju viņa pēdējo romānu 'Sniegs'. Manuprāt, vienkāršākais (cik nu to var teikt par viņa grāmatām) Pamuka darbs, ja vien neskaita 'Balto pili'. Bet, protams, kā jau raksturīgi Pamukam - pilns ar citātiem un atsaucēm. Tātad - par formu 4/5, saturs 4/5. (Tikai tāpēc, ka fundamentālisma problēmas un eiropas/austrumu attiecības man šajos platuma grādos nešķiet pārāk saistoši. Taču jebkurā gadījumā - par sliktu nenāca iztēloties fundamentālistu psiholoģiju un argumentus pret 'ateistisko' Eiropu.)
Ja kādam interesē filozofija literatūrā, tad pietiekami jauki bija galvenā varoņa- dzejnieka mēģinājumi klasificēt savus pieredzējumus/ dzeju izmantojot Bēkona metodi.
Amazones vērtējums (1/5):
"Snow" started as promising, but gradually became boring and redundant. The story follows Ka, an alienated Turkish poet returning to his home town of Kars. The same dialogue exchanges are repeated over and over between the modern, Turkish poet and the provincial Turkish fundamentalist moslems of small town Kars. The fundamentalists are idealized as generous and pure of heart. At the point Ka, the protagonist reads his poem named "Snow" to a woman and literally asks her six times if she thinks it is beautiful, and six times she responds that it is very beautiful. The alienated intellectual Ka's spiritual quest to get in touch with his cultural and religious identity is agonizingly boring.

Starp citu, nebūtu jau slikti, ja tagad sāktos jēdzīgas diskusijas par eitanāziju. Bet mani šokē līmenis kādā par to runā publiski. Te pat var nerunāt par Šlāpina bērnudārzu, kas raksta, piem., šito 'Nozīmīgāka par Maikla Džeksona nāvi tomēr bijusi klusa aiziešana pirms nedēļas kādā Šveices klīnikā Cīrihē.''vai arī kaut kādā prāta aptumsumā salīdzina eitanāziju ar
indiešu rituāliem.

Diena arī atspoguļojot eitanāzijas gadījumu raksta, piem., šo: 'Aktīvā eitanāzija jeb asistētā pašnāvība iespējama pēc paša pacienta lūguma.' (txt) Vai tiešām Dienā nav kaut vai vikipēdija?

Tad vēl nesenais Rozentāles viedoklis par eitanāziju: 'Ministre uzsvēra, ka “mediķiem jācīnās par dzīvību”, savukārt šis jautājums eost juristu kompetencē, tāpat diskutabls varētu būt jautājums, kas to īstenotu – viņus saucot par bendēm, atzina ministre.' (txt)

Manuprāt, tas neprasītu daudz laika, ja pirms aplūkot kādu jautājumu vai izteikt savu viedokli, nedaudz painteresētos par esošajiem jēdzieniem un diskusijām.

Taisnības labad ir jāpiebilst, ka tie, kas, iespējams, šaizemē varētu labāk runāt par eitanāziju, paši ir pasīvi un tādejādi par šiem jautājumiem ļauj skaļāk izteikties bērnudārzam .