Lūk, šis ir absolūts šīsdienas hits:
Studējot un pavadot laiku bibliotēkās, Silova atklājusi šī brīža dzīves virzītājspēku Fridriha Nīčes grāmatā Varas griba: mēģinājums pārvērtēt vērtības. „Meklējot materiālus savam bakalaura darbam, man vajadzēja atrast vienu filozofisku atziņu par relativitāti un nihilismu. Atradu Nīčes grāmatu. Lai arī tā rada manī pretrunīgas emocijas, šī grāmata mani iedvesmo. Tagad uz mana nakts skapīša pie gultas stāv ne tikai Jeseņina dzeja, bet Nīčes Varas griba,” atklāj Silova. (http://www.mango.lv/zinas/slavenibas/citi/article.php?id=25380525)

Cerams, ka ir beigusies ēra, kad latvju 'slavenības' atsaucās uz Koelju utml. kā iecienītākajiem dzīvesgudrību dvesošiem domātājiem.

Kivičs varētu atklāt priekš sevis Hēgeļa 'Gara fenomenoloģiju', Reiniks neatrautos vasaras vakaros no 'Tīrā prāta kritikas', Sončika iedvesmotos no Akvīnas Toma Summas etc&etc. Ja tā notiktu, tad Latvija būtu uz pareizā ceļa.

Tātad - Londonas vilcienos tagad vadītāji lasa filozofijas fragmentus un aforismus, lai nedaudz dažādotu pasažieru vienmuļo braukšanas pieredzi. Viens no aforismiem, kas tika lasīts (bez jokiem), bija Sartra izteikums - elle ir citi. Turklāt, šo aforismu nolasīja sastrēguma stundā. Atklāti sakot, es ar šādu Sartra saukli galvā, varētu kļūt agresīvs un neiecītīgs pret citiem.

Es būtu pret šādu iniciatīvu Rīgā. Nedomāju, ka braucot no rīta uz darbu, kāds jēdzīgs proletariāta pārstāvis gribētu dzirdēt, piemērm, Marksa 'vēsture atkārtojas divreiz...' vai ko tml. Savukārt, vakarā klausīties 'Dievs ir miris, dievs ir miris...' Vai pirmo reizi braucot jaunā maršrutā klausīties kādu skeptisku tekstiņu par zināšanu neiespējamību, maņu maldīgumu utml.