Filmas joprojām ieņem svarīgu vietu manā dzīvē. Tieši tāpēc ir salīdzinoši rūpīgi un ar mazu risku jāizvēlas skatāmais. Taču pēdējās dienās es arvien vairāk un vairāk saprotu, ka ir jānoriskē un jānoskatās Rīgas sargi. Manuprāt, tas varētu būt depresīvi jauks ceļojums amatierkino pasaulē. Šo filmu noteikti vajadzētu noskatīties vienā vakarā ar kādu Uves Bolla darbu - uzvarētājs, šķiet, vēl nav zināms. Smieklīgi, protams, ka mūsējie sagribējuši oskaru. Lielākas sekmes un publicitāte būtu tad, ja aizsūtītu uz razzie awards. (Nezinu, kāpēc to nedara? - varbūt tas ir kaut kāds pārprasts latvju pašlepnums? - nepelnīt naudu ar atzītu sūdu.) Arī no komerciālās puses tas būtu sasniegums, jo pasaulē ir pietiekami daudz kinofrīki, kas gūst baudu no sliktām filmām.