Cik noprotu, attiecībā uz H.P. Lavkraftu literatūras izvērtētāji ir divās nometnēs. Vieni apgalvo, ka tā ir teju vai ģeniālākā 20.gsa. literatūras parādība. Savukārt otri norāda, ka Lavkrafts ir rakstījis lubenes un viņa stāsti ir diezgan amatieriski, daudzus paņēmienus un sižeta līnijas ir vienkārši aizguvis no priekštečiem, tā laika popkultūras utt. Ja man prastītu izšķirties, tad es laikam pieslietos otrai nometnei, jo, ar nelieliem izņēmumiem (piem., The Call of Cthulhu), manuprāt, viņa stāsti ir lubenes.

Salīdzinoši nesen pilnīgi nejauši iepazinos ar lavkrafta stāstu radiolugām. Simpātisks likās viņu uzstādījums: "The H.P. Lovecraft Historical Society presents Dark Adventure Radio Theatre : classic weird tales by H.P. Lovecraft presented as they might have been on the radio during Lovecraft's own lifetime." Šīs radiolugas gandrīz pilnībā atbilda manam priekšstatam par to, kādā kontekstā vajadzētu baudīt Lavkrafta garadarbus. Ja būtu vecāks, tad noteikti parautu nostaļģija līdzīgi kā Vudija "Radio days." Bet tā - pilnīgi normāla kārtējā camp pieredze. Pat nedaudz žēl, ka producējuši tikai četrus Lavkrafta stāstus.