paaugstināta temperatūra [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

5 [1. Aug 2016|14:50]
eju pa kādas Latvijas mazpilsētas ielu gar stadionu un māju, kurā dzīvo suns, un pēkšņi man blakus apstājas auto. izlec onkulis, dikti smaidīgs nāk pie manis un stiepj uz manu pusi mazu, zilu bībelīti. mācītājs esot. dievs mīlot mani un šo mazpilsētu. nepaspēju ne atjēgties, kad onkulis bija jau ielecis atpakaļ auto un aizbraucis prom. es tā arī paliku stāvam - ar bībeli rokās un suni fonā. izskatījos laikam tā, ka manā dzīvē vajadzīgs jēzus.

jaunā derība un psalmi.

atdāvināju tālāk.
Linkir doma

4 [25. Jul 2016|10:59]
šodien atbrauks mamma ciemos. ko es viņai stāstīšu? par to, kādēļ man sāp muskuļi un izmisīgi nāk miegs? par tinderi, ko ielādēju, sēžot starppilsētu autobusā uz grīdas starp nepatīkami plānām durvīm un K kājām? par naktī izdzertajiem alkohola daudzumiem un drošības spilvena pazaudēšanu? par kontroles atlaišanu un nožēlas gaidīšanu (bet nesagaidīšanu)?

nē.
nu.
droši vien nē.
Linkir doma

3 [22. Jul 2016|12:45]
kad man ir bēdīgi, es krītu visiem uz nerviem ar savu nelabojamo čīkstēšanu.
kad man ir priecīgi, es krītu visiem uz nerviem ar saviem ne pārāk artikulētajiem vārdu plūdiem.

un tad es tā savu laiku vadu ar mūžīgu neizpaustu emociju lavīnu tepat pie aukslējām, izmisīgi rijot pārāk biezas siekalas dziļāk rīklē. jo negribas taču apnikt, izbesīt, kaitināt. tas ir gluži kā P definē mīlestību - pietiek, ka nekrīt uz nerviem. viņam gan šīs definīcijas plūst un mainās, nespēju izsekot līdzi. citplanētietis.

sev šausmīgi krītu uz nerviem.
Linkir doma

2 [21. Jul 2016|10:22]
ir šausmīgi auksti. sēžu, blenžu uz darāmajiem darbiem un salstu. tāda sajūta, it kā man zem ādas būtu folijas slānis, kas aizkavētu jebkādu temperatūras apmaiņu. es esmu aukstumkaste ar vibrējošām sienām.

bet patiesībā tā folijas apziņa šķiet vairāk kā polietilēns. bāli sarkans ar baltām svītrām. vai balts ar bāli sarkanām svītrām; kurš gan zina, kā ir pareizi.
Linkir doma

1 [19. Jul 2016|17:37]
bet patiesībā jau tikai pasūdzēties.

vakar izgāju pastaigā ar N. sēdējām pie pieminekļa, un viņš teica, ka tikties ar mani kļuvis par darbu. es teicu, ka viss kārtībā. izsmēķējām vēl pa cigaretei un tad mājās. viņš joprojām nezina, kur es dzīvoju. nu jau vairs neko.
šodien es spēju domāt tikai saraustītos teikumos. kaut kādas sapampušas rokas. pirmo reizi man ir klabe, gatavojos uz spamu, bet tas noteikti turpināsies pāris dienas un tad apniks. jocīgi tā - nosacīti publiski, nemaz ne anonīmi. tad jau redzēs.

no cigaretēm jēla mute. izliekos, ka neko nemanu.

es gribētu būt džeiks gilenhāls.
Linkir doma

0 [19. Jul 2016|15:53]
testēju ierakstu. testēju smadzenes. testēju roku netrīcēšanu un klusu dūkšanu ausīs. testēju smaguma celšanu no krūtīm. testēju vienu sāpošu aci.

kļūda.
Linkir doma

navigation
[ viewing | 260 entries back ]
[ go | later ]